Izdevēja Vija Kilbloka ne tikai izdod un reklamē grāmatas par veselīgu dzīvesveidu, bet arī pati testē un pārbauda diētas. Badošanās, svaigēšana, vegānisms – to visu Vija izmēģinājusi uz sevis, bet tādu efektu, kā sniedz franču bioķīmiķes Džesijas Inčauspijas ieteiktā ēšanas paradumu maiņa, Vija vēl nebija piedzīvojusi. “Jūtos, it kā būtu atradusi zelta atslēdziņu,” teic Vija.
"Ozempic"? Nē, paldies! Vija Kilbloka atklāj savu tievēšanas metodi
19. novembris – Vija piefiksējusi kalendārā datumu, kad sāka revolūciju. Glikozes revolūciju. “Rau, atskaites punkts, 70 kilogrami 200 grami. Tagad man ir 64; seši kilogrami nepilnos trijos mēnešos bez mokām un aizliegumiem. Es teiktu, ka šis strādā. Vakar bija pirmā diena, kad konstatēju, ka neesmu apēdusi neko saldu un par to pat neesmu iedomājusies. Es pat nevienu augli neapēdu! Šodien paņēmu līdzi ābolus. Plānoju tos ar riekstu sviestu apēst pēcpusdienā. Un tas mani iepriecināja, ka es pirmo reizi neesmu ēdusi saldumus un neesmu par tiem domājusi. Man ir sāta sajūta. Sāku ar zaļumiem, salātiem ‒ ielieku pamatiņu. Dārzeņi ir pieejami visu gadu, nav speciāli jāmeklē. Es varu sarīvēt burkānus, varu paņemt skābētus kāpostus. Es pat nopirku rāceņus. Neatceros, kad esmu ēdusi rāceņus, iespējams, bērnībā. Un te nu es stāvu pie dārzeņu stendu, skatos ‒ tādi mazi, skaisti dzelteni. Un man tos tā sagribējās, gluži kā tādu kūku! Rau, sarīvēju tos rāceņus kopā ar burkāniem, pieliku sēkliņas, ābolu etiķi, eļļu. Brīnišķīgi salāti brokastīs sanāca, vēl paņēmu līdzi uz darbu.”