Maestro sirsnīgie atvadu vārdi savam draugam Jānim Peteram

TV3 sižetā, kas publiskots "Facebook", Maestro atceras, ka vakaros abi esot sazvanījušies, lai apspriestu visu, sākot ar politiku, mākslu un visu aktuālo.

"Žēl, nebūs viņš vairs man..." klusi nosaka Pauls.

"Mēmā dziesma" un "Manai dzimtenei" ir Jāņa dzejas šedevri, saka Maestro, klusām spēlējot uz klavieru taustiņiem kādu pazīstamu un līdz sirds dziļumiem skumju melodiju. 

"Jānis bija personība. Viņš vienmēr ar visiem prata atrast kopīgu valodu. Un, lai arī nekad par to nerunāja skaļi, 

viņš bija īsts Latvijas patriots. Tas bija Jānis Peters - vienmēr godīgs..."

Jau ziņots, ka 27. janvārī 85 gadu vecumā miris latviešu dzejnieks, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters. 

Prezidents izplatītajā līdzjūtībā medijiem uzsver, ka Peters bija izcils vārda meistars un patiess Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo Atmodu.

Kā liecina informācija portālā "literatura.lv", Peters literatūrā debitējis 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Viņa radošās darbības aktīvākais posms bija pagājušā gadsimta 60. un 80. gadi.

Portālā norādīts, ka Petera dzejā dominēja tautas likteņtēma. Tā esot izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte.

Peters kopš pagājušā gadsimta 70. gadu otrās puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai, 80.gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā.

Peteram ir nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš bija Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem.

Pagājušā gadsimta 90. gadu pirmā puse Petera dzīvē saistās ar aktīvu politiskās darbības periodu - viņš bija Latvijas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā.