Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Saliedētas sabiedrības pamats: valsts valoda, informēti trešo valstu pilsoņi un vienota sociālā atmiņa

Protesta akcija pie Krievijas vēstniecības, nosodot Krievijas armijas uzbrukumu bērnu slimnīcai "Ohmatdet" Kijivā, Ukrainā. 2024. gada 8. jūlijs.
Protesta akcija pie Krievijas vēstniecības, nosodot Krievijas armijas uzbrukumu bērnu slimnīcai "Ohmatdet" Kijivā, Ukrainā. 2024. gada 8. jūlijs. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Valsts kontrole veikusi revīziju Kultūras ministrijas (KM) pārvaldītajā sabiedrības saliedētības jomā. KM ieskatā, gūtie secinājumi un izteiktās rekomendācijas uzlabos ne tikai KM, bet arī citu saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā iesaistīto institūciju darbu.

Valsts kontroles revīzijā konstatētās problēmas un sagatavotie ieteikumi palīdzēs risināt problēmjautājumus visās sabiedrības saliedētību veicinošajās jomās –

vienotas sociālās atmiņas veicināšanā, pilsoniskās sabiedrības atbalstā un sabiedrības integrācijā.

Vairākas rekomendācijas jau tikušas ieviestas, īpaši pilnveidojot latviešu valodas apguves iespējas pieaugušajiem. KM latviešu valodu uzskata par neatņemamu sabiedrības integrācijas un aktīvas līdzdalības elementu un uzsver nepieciešamību pēc pieejamas un nepārtrauktas latviešu valodas apmācību sistēmas pieaugušajiem.

Kultūras ministre Agnese Lāce piedalās pasākumā, kuras laikā Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar astoņām Eiropas universitātēm atklāj sabiedrisko partnerību un kultūras iesaistes centru. 2025. gada 20. janvāris.
Kultūras ministre Agnese Lāce piedalās pasākumā, kuras laikā Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar astoņām Eiropas universitātēm atklāj sabiedrisko partnerību un kultūras iesaistes centru. 2025. gada 20. janvāris. Foto: Lita Millere/LETA

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) uzsver: "Jautājums par saliedētu sabiedrību iekļauj vairākas šķautnes. Tā ir gan piederības sajūta valstij un sabiedrībai, kurā dzīvojam, tā ir iespēja būt pilsoniski aktīviem, tā norāda arī uz uzticēšanos līdzcilvēkiem un institūcijām.

Līdz šim saliedētas sabiedrības politika Latvijā ir saskārusies ar vēsturiskām koordinācijas un plānošanas problēmām, kuras gadiem nav bijušas politikas prioritāšu augšgalā, un Valsts kontroles ziņojums ir tam apliecinājums.

Turklāt tas sniedz arī papildu atbalstu tām izmaiņām, kas rosinātas no politikas veidotāju puses. Kultūras ministrija jau šobrīd aktīvi strādā, lai nodrošinātu skaidru politikas plānošanu, efektīvu koordināciju un izmērāmus rezultātus. Saliedēta sabiedrība ir valsts drošības un noturības pamats."

2024. gadā KM sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) sagatavoja konceptuālu redzējumu par vienotas valsts valodas pieaugušajiem apguves modeli, kas tika prezentēts Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), Zemkopības ministrijā, Labklājības ministrijā (LM) un Nodarbinātības Valsts aģentūrā (NVA). KM sadarbībā ar IZM, LM, SIF un NVA veiks darbības, lai nodrošinātu vienotu kvalifikācijas prasību, kvalitātes kritēriju un citu nosacījumu noteikšanu projektu konkursos par finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām pieaugušajiem.

Par vēl vienu saliedētas sabiedrības veicinātāju uzskatāma Vienas pieturas aģentūra, kura Latvijā darbojas kopš 2023. gada 1. janvāra un kuras mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību un pakalpojumus trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā.

Kopš 2024. gada Vienas pieturas aģentūras pakalpojumi ir pieejami arī Latvijas reģionos – Kurzemē (Liepājā), Zemgalē (Jelgavā), Latgalē (Daugavpilī) un Vidzemē (Valmierā). Tāpat Vienas pieturas aģentūras ietvaros ir izveidota tīmekļvietne www.livelatvia.lv, kurā ir pieejama informācija par dzīvi Latvijā un Vienas pieturas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem.

Vienas pieturas aģentūras sniegtie pakalpojumi tiek regulāri pārskatīti un pilnveidoti. Šobrīd Vienas pieturas aģentūra nodrošina dažādas konsultācijas, tulka pakalpojumus, psihologa un psihoterapeita pakalpojumus, ka arī pārmaiņu aģenta pakalpojumus.

2024. gadā saliedētas sabiedrības politikas īstenošanai KM budžetā bija atvēlēti 3 220 592 eiro, kas veido 1,33% no KM kopējā budžeta:

  • 1 939 077 eiro jeb 0,72% no tiem trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā veicināšanai (ieskaitot ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda2021.-2027. g. plānošanas perioda finansējumu);
  • 798 218 eiro jeb 0,30% diasporas identitātes un piederības sajūtas stiprināšanai, nemateriālās un materiālās kultūras un vēstures saglabāšanai, kā arī diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanai;
  • 347 181 eiro jeb 0,13% no tiem – NVO atbalstam;
  • 254 000 eiro jeb 0,09% vienotas sociālās atmiņas izpratnes veicināšanai;
  • 100 000 eiro jeb 0,04% – mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai;
  • 102 967 eiro jeb vēl 0,04% piederības sajūtas Latvijai veicināšanai (piemēram, atbalsts kultūras tradīciju saglabāšanai un popularizēšanai, pasākumi latviešu valodas vides uzlabošanai, atbalsts Latgales kultūras tradīciju kopšanai u.c.);  
  • 78 244 eiro jeb 0,03% pētījumu īstenošanai sabiedrības saliedētības jomā.

KM skaidro, ka sabiedrības saliedētība un integrācija ir horizontāla joma, kuru katra valsts pārvaldes institūcija īsteno savas kompetences ietvaros. Lai nodrošinātu saliedētas sabiedrības politikas uzraudzību, ir izveidota Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas uzraudzības padome. Tā darbojas kā koordinācijas mehānisms, kurā ir pārstāvētas dažādu jomu ministrijas, institūcijas un NVO.

Saliedētas sabiedrības politika ir savstarpēji papildinoša citām politikas jomām – sabiedrības veselībai, izglītībai un prasmju attīstībai, valsts valodas politikai, kultūrpolitikai, digitālai transformācijai, bērnu, jaunatnes un ģimenes lietām, reģionālajai attīstībai, sociālajai aizsardzībai un darba tirgus, valsts pārvaldes attīstībai.

Tātad, arī citu valsts pārvaldes institūciju ieguldījums ir svarīgs saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā, neskatoties uz to, ka attiecīgi pasākumi nav ietverti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un to īstenošanas plānos.

Nepalaid garām!

Uz augšu