Tagad Latvija bez Dziesmu un deju svētkiem liekas teju neiedomājama. Tomēr bija laiki, kad tādu svētku nebija un tikai ideja par šādu pasākumu skanēja kā varena uzdrīkstēšanās. Tieši Pirmo dziedāšanas svētku stāstu aicina ieraudzīt vēsturiskā spēlfilma “Zeme, kas dzied” (rež. Māris Martinsons, 2024), kas tikko no kinoteātriem nonākusi LMT Viedtelevīzijā.
Iedvesmojošs stāsts par pirmajiem dziedāšanas svētkiem – “Zeme, kas dzied”
Lai novērstu Rīgas Latviešu biedrību piemeklējušo panīkumu un biedru skaita samazināšanos, top tam laikam nebijusi ideja – sarīkot latviešu dziedāšanas svētkus, kas stiprinātu tautas kopības sajūtu. Lai gan drosmīgajai idejai netrūkst pretinieku, daudzām sirdīm tā liek sisties straujāk. Piemēram, deviņpadsmitgadīgā Anna, padzirdējusi par dziedāšanas svētkiem, saprot, ka vēlas tajos piedalīties. Diemžēl vietējā ciema korī dzied tikai vīri, taču Anna ir apņēmības pilna īstenot savu sapni, lai tur vai kas!
“Zeme, kas dzied” uz ekrāna iedzīvina vairākas personības, kuru lomu Latvijas vēsturē grūti pārvērtēt – Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšnieku Bernhardu Dīriķi (Vilis Daudziņš), uzņēmēju Rihardu Tomsonu (Andris Bulis), pirmo profesionālo latviešu arhitektu Jāni Frīdrihu Baumani (Ainārs Ančevskis) un juristu Krišjāni Kalniņu (Nauris Brikmanis).
Filmā atainots brīžiem sūrais komandas darbs, cīnoties par ideju īstenošanu, tostarp nereti noliekot malā savu ego.
Lai taptu spēlfilma par Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, scenārija autori ieguldīja apjomīgu vēsturiskās izpētes darbu, ceļot gaismā ne vien pirmo Dziesmu svētku stāstu, bet arī atklājot līdz šim nezināmas šo svētku idejas autoru personības šķautnes. Savāktā materiāla pietika ne vien scenārijam, bet arī vēsturiskam romānam! Turklāt, kā norāda autori Dainis Īvāns un Māris Martinsons, šis nav gadījums, kad filma un grāmata viena ar otru konkurētu, jo romāns “Zeme, kas dzied. 1873. gads” nepārstāsta filmas notikumus, bet gan ļauj tuvāk iepazīt laiku, kurā tika organizēti Pirmie dziedāšanas svētki, un cilvēkus, kas aiz tiem stāvēja.
Foto: vēsturiskās spēlfilmas "Zeme, kas dzied" pirmizrāde
“Zeme, kas dzied” priecē ne vien vēstures cienītājus, bet arī latviešu kormūzikas mīļotājus. Filmā neiztrūkst sirsnīgu mirkļu, kas kārtējo reizi apliecina kopīgas dziedāšanas sniegto neatkārtojamo tuvības un vienotības sajūtu, kā arī dziesmu, kas ierindojamas starp latviešu kormūzikas zelta klasiku. Bet filmas noslēgumā skan īpaši filmai sarakstīta dziesma, kurā sadarbojies sirsnīgais duets “Vēstulēs”, reperis Fiņķis un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā un kas kalpo kā apliecinājums dziedāšanas un Dziesmu svētku tradīcijas spēkam.
Šovasar Rīgu pieskandinās bērnu dziesmas un dejas, jo galvaspilsētu un visu Latviju aizraus XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Jau laikus noskaņoties svētkiem var LMT Viedtelevīzijā, noskatoties pacilājošo filmu “Zeme, kas dzied”, kas vēsta par šo svētku pirmsākumiem.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju"