"Lai viņai tai pasaulē daudz vieglāk..." Raimonds Pauls atvadās no māsas Edītes Pauls-Vīgneres

Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", atvadu ceremonijā Edīte Pauls-Vīgnere tika godināta par latviešu tekstilmākslas karalieni.

Viņas šķirstam kājgalī bija simboliski uzstādīts pašas veidotais kronis. Priekšplānā bija izlikts arī mākslinieces darinātais gobelēns ar elegantu melnā tērptu dāmu.

Kā informē izdevums, pēc kopīgi noskaitītās Tēvreizes mācītājs aicināja atvadu vārdus sacīt aizgājējas brālim Raimondam Paulam.

"Mana māsa... Katru vakaru pārrunājām, kas notiek. Pēdējā laikā runājām par tādām lietām, par kurām mums varbūt nevajadzētu runāt. Patīkamāk jau bija runāt par mūziku, par mākslu... Viens ir skaidrs, ka es viņu apbrīnoju par darbaspējām, it sevišķi pēdējos gados. Darbojoties ar tiem sīkajiem darbiņiem, kas pārtapa patiešām lieliskos darbos, bija jābūt milzu gribasspēkam," teica aizgājējas brālis.

"Paldies mammai, tēvam, kas mūs kopīgi audzināja... Reiz bērnībā metu ar akmeni un trāpīju pa galvu māsai. Pēc tam pa galvu dabūju pats. Mūsu attiecības bija sirsnīgas kaut kur dziļumā. Lai viņai tai pasaulē daudz vieglāk, nekā bija šajā dzīvē. Paldies visiem, ka atnācāt, paldies, ka izteicāt daudz siltu vārdu," klātesošajiem pateicās komponists.

Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", ceremonijas izskaņā mazmeitu pavadībā Raimonds Pauls piegāja pie māsas šķirsta, lai vēl beidzamo reizi viņu uzlūkotu. Pēdējoreiz maigi noglāstījis māsas vaigu, fonā dzidri skanot dziesmas "Kamolā tinēja" melodijai, ko komponists jau pirms daudziem gadiem veltīja Edītei, viņš no māsas atvadījās uz mūžu.

Jau vēstīts, ka 23. februārī mūžībā devās latviešu tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere.

Edīte Pauls-Vīgnere ir absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (1962), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1968). Kopš 1967. gada viņa piedalījās izstādēs.

Viņas darbi pārstāvējuši Latviju ārzemēs skatēs un saņēmuši atzinību. Māksliniecei bijušas vairākas lielas personālizstādes ārvalstīs. Viņas darbi guvuši gan speciālistu, gan skatītāju simpātijas un profesionāli augstvērtīgu novērtējumu.

Māksliniece veidoja monumentālas lielizmēra tekstilijas, telpiskas darbu grupas, kā arī izmantoja metālu, koku, stiklu un veidojusi kolāžas. 1971. gadā kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības locekli, 1995. gadā — Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedri.

2014. gada oktobrī viņa apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2023. gadā ieguvusi Purvīša balvu par mūža ieguldījumu mākslā, par mākslinieciskās kvalitātēs augstvērtīgu, spēcīgu un radošas enerģijas piepildītu sniegumu tekstilmākslā vairāk nekā pusgadsimta garumā, eksperimentējot un ļaujoties inovatīviem risinājumiem, tādējādi apliecinot materiāla daudzveidīgās iespējas mākslinieciskās idejas radīšanā sava laika kontekstā.

Vairāk lasi žurnāla "Kas Jauns" 4. marta numurā!