Dokumentālā filma tapusi trīs gadu garumā, kopš 2021. gada nogales, kad tika sākta teātra rekonstrukcija. Savu pirmizrādi tā piedzīvoja aizvadītā gada decembrī, teātra gada noslēguma balvu pasniegšanas ceremonijā. Tajā dokumentētas ēkas pārvērtības un tās iemītnieku ikdiena un sajūtas, dzīvojot nemitīgos remonta apstākļos.

Valmieras teātra ēkas rekonstrukcijas laikā (2021-2024) ne uz brīdi netika pārtraukta mākslinieciskā darbība – jauniestudējumu sagatavošana un izrādes Apaļajā zālē. Solītā viena paciešanās ziema pārauga trijās. Mēģinājumi un izrādes notika dažādās Valmieras vietās, bet teātra ēka, neskatoties uz ūdens un siltuma trūkumu, netika atstāta ne mirkli – celtnieku ekipējumā caur putekļiem un aukstumu aktieri un pārējie teātra ļaudis devās uz mēģinājumu zāli, Apaļo zāli, galdniecību, administrāciju, lai tur strādātu tā, it kā nekas nebūtu neparasti un grūti.

Dokumentālās filmas, kurās būtu fiksēta kādas nozīmīgas ēkas celtniecība, mūsu kino nemaz nav tik daudz. Kā spilgtu piemēru var nosaukt Dāvja Sīmaņa poētisko vēstījumu "Pēdējā tempļa hronikas" (2012) par Latvijas Nacionālās bibliotēkas, proti, Gaismas pils tapšanu.