:format(webp)/nginx/o/2025/03/21/16727236t1hebd2.jpg)
Uz interviju dziedātāja Aija Andrejeva ierodas ar savu Austrālijas aitu suni un sirds mīluli Auru. Aija ir ļoti īsta, patiesa un sirsnīga. Tāda pati ir arī mūsu saruna par dumpiniecisko Aishu, kura nu jau ir izaugusi, taču Aijas sirdī dzīvo vēl joprojām.
Doma intervēt Aiju radās pēc viņas spožās dalības šovā "Pārdziedi mani!", kur viņa burtiski atstāja visus "uz pauzes", izpildot operas āriju. Taču drīz vien kļuva zināms, ka viņa piedalījusies arī piedzīvojumu šovā "Ārpus zonas" un vēl saņēmusi "GAMMA" balvu kā Gada solo māksliniece. Par šo visu arī runājam. Sarunā vairākkārt izskan arī viņas lielāko atbalstītāju - tēta un vīra - vārds.
Līga Āboma: Tavā dzīvē tik daudz kas notiek, 20 gadi uz skatuves, astoņi albumi. Kā tu šobrīd jūties, esot tā visa epicentrā?
Aija Andrejeva: Brīžam es sabīstos, bet vispār es jūtos labi. Par būšanu epicentrā... Pirmkārt, es baigi nepievēršu tam uzmanību. Es vienkārši daru to, kas man ir jādara. Un tad tā vēlme darīt to, kas man patīk, un to, kas man sanāk, ir lielāka par kaut kādām bailēm būt epicentrā.
Tā man arī tēvs teica: "Tu vienkārši neņem galvā, dari to, kas tev ir jādara, un ej uz priekšu!"
:format(webp)/nginx/o/2025/03/21/16727838t1h7cc9.jpg)
2004. gadā tu uzvarēji "Talantu Fabrikas muzikālajā teātrī". Par sevi toreiz teici: ”Esmu ļoti impulsīva un nedomāju, ko runāju. Esmu kašķīga, ir gadījies arī izkauties. Brīvo laiku pavadu klubos, iepērkoties un slidojot.” Cik no tās mazās Aishas ir tagadējā Aijā?
/nginx/o/2018/07/16/10221755t1he0d7.jpg)
/nginx/o/2025/01/20/16605544t1h878b.jpg)