Medijs "The Guardian" saksofonistu Šabaku Hačingsu pērn nodēvējis par "Lielbritānijas karstāko džeza zvaigzni". Savukārt žurnāls "Rolling Stone" viņa karjeru līdz zināmam punktam rezumē sekojoši: "Ar grupām "The Sons of Kemet" un "Shabaka and the Ancestors", šis mūziķis kļuva par pasaulē augstu vērtētās Londonas džeza scēnas celmlauzi. Viņa īpaši enerģiskais spēlēšanas stils padarīja džeza koncertus par "dejojamiem", un atjaunināja interesi par džezu arī pašā Lielbritānijā – it īpaši jaunāku klausītāju vidū."

Taču ap 2023. gada sākumu mūziķis pieņēma radoši drosmīgu un komerciāli riskantu lēmumu – pārstāt spēlēt saksofonu, savu primāro instrumentu, un nodoties dažādu flautu, it īpaši japāņu šakuhači, apgūšanai. Šis lēmums gāja roku rokā ar plašām žanriskām interesēm, tostarp new age mūzikas ietekmi, un Hačingsa personīgajiem garīgajiem meklējumiem.

"Cilvēki man vaicāja, vai esmu traks – atteikties no spēcīgas, amatniecībā balstītas karjeras! Taču vienīgais veids, kā uzturēt to pašu radošo dzirksti, kas mani sākotnēji padarīja veiksmīgu, ir sekot radošajai intuīcijai, kad tā man norāda kādu konkrētu virzienu,"

Hačingss skaidro izdevumam "The Guardian".

Šakuhači, kā atzīst pats Hačingss, ir visai grūti apgūstams instruments, taču intervijā jau minētajam žurnālam "Rolling Stone" viņš uzsver, ka ceļš pie tā pārvaldīšanas ir viņu padarījis par labāku mūziķi: "Būt par profesionālu mūziķi un tad pēkšņi "sākt no nulles" – tas var būt lieliski, jo tu aptver, kas šajā nodarbē ir visvērtīgākais. Viena šāda lieta ir piedzīvojumu gars, kas parādās, kad vēl neesi ieguvis pilnu kontroli pār savu instrumentu."

Medijs "Jazzwise" šo mūziķa lēmumu salīdzina ar vēsturiskiem precedentiem – brīdi, kad Sonijs Rolinss (Sonny Rollins) piecdesmito gadu beigās uz laiku pārstāja spēlēt koncertus, lai vientulībā attīstītu savu instrumenta spēles prasmi, vai Orneta Koulmena (Ornette Coleman) neviennozīmīgi vērtēto lēmumu sākt spēlēt vijoli un trompeti. Medijs uzsver, ka Hačingsa gadījumā tas mūziku pārvērta no ritmiskas un robustas par afro-aziātisku, no grūti definējamām ēteriskām skaņām savītu un meditatīvu. "Tā izstaro spēcīgu emocionālu siltumu, kas drīzāk gruzd nekā liesmo."

2024. gadā Hačingss – tagad pazīstams vien ar skatuves vārdu "Shabaka" – slavenās džeza izdevniecības Impulse! paspārnē publicēja albumu Perceive Its Beauty, Acknowledge Its Grace. Tajā dzirdams, kā viņš spēlē ne vien šakuhači, bet arī dažādas flautas no slāvu un seno maiju tradīcijām, kā arī klarneti.

Albumā dzirdami ne tikai džeza mūziķi, piemēram, basiste Esperanza Spaldinga (Esperanza Spalding) un pianists Džeisons Morans (Jason Moran), bet arī tādi popmūzikai tuvi viesi kā new age mūziķis "Laraaji", elektronikas producents "Floating Points", dziedātājs Mozess Samnijs (Moses Sumney), grupas "Outkast" dalībnieks "André 3000" un pagājušogad "Skaņu mežā" spēlējušie reperi "Elucid" un "billy woods" no dueta "Armand Hammer".

Medijs "Pitchfork" albumu novērtējis ar 8 ballēm no 10, savukārt žurnāls "MOJO" secināja: "Viens no izcilākajiem mūziķiem Lielbritānijā, iespējams, tikko sasniedzis augstāku radošā saprāta pakāpi."

Un nu vairāk par Hamīdu Dreiku. Kā raksta medijs "The Quietus", "Hamīds Dreiks ir plaši atzīts par vienu no mūsu laika labākajiem perkusionistiem džezā un brīvajā improvizācijā". Iekļaujot afro-kubiešu, indiešu un āfrikāņu perkusijas instrumentus un ietekmes, Dreiks ir no jauna dažādojis mūsdienu frīdžeza bungošanas skanējumu, vienlīdz veiksmīgi piedaloties gan rokgrupās un regeja ansambļos, gan brīvās improvizācijas apvienībās.

Dreiks ir spēlējis gan ar avangarda saksofonistiem Pēteru Brocmanu (Peter Brötzmann) un Matsu Gustavsonu (Mats Gustafsson), gan ar pamatplūsmas džeza zvaigznēm Hērbiju Henkoku (Herbie Hancock), Deividu Mjureju (David Murray) un Faro Sandersu (Pharoah Sanders).

Romānu autors un mūzikas žurnālists Deivids Kīnans (David Keenan) par Dreiku rakstījis sekojošo: “Dreika veiklība ar pulsējošiem ritmiem, abstraktām tekstūrām, rokas bungām, regeju, fanku un garāžpanku padara viņu par vienu no artikulētākajiem mūziķiem šajā sfērā.”

Hamīds Dreiks vairākkārt ir atzīts par gada labāko bundzinieku vai perkusionistu žurnāla "Downbeat" kritiķu aptaujās – tas noticis 2006., 2010., 2017., 2018. un 2019. gadā.

2023. gadā Dreiks uzstājās “Skaņu mežā” ar basistu Viljamu Pārkeru (William Parker) un ģitāristu Džo Morisu (Joe Morris).