Atvērtā dialoga gaitā diskusijas dalībnieki – LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa, Patentu valdes direktors Agris Batalauskis, grupas "Sudden Lights" menedžmenta vadītāja Linda Āboliņa, LaIPA padomes priekšsēdētājs un mūziķis Rūdolfs Budze, komponists Rihards Zaļupe un izdevniecības "MicRec" vadītājs, mūziķis un dzejnieks Guntars Račs – analizēja dažādus praktiskus piemērus, ar kuriem saskaras gan mūziķi, gan tiesību pārvaldības organizācijas.

Sarunā tika skarta gan darbu neatļauta izmantošana, gan neskaidrības par autortiesību mehānismiem, gan sistēmas elastība un pieejamība. Tika diskutēts arī par IP sistēmas attīstību, tās nozīmi valsts kultūrpolitikā un ekonomikā, kā arī par nepieciešamību stiprināt sabiedrības izpratni par radošuma vērtību.

Diskusija notiek ciešā sasaistē ar 2025. gada Pasaules Intelektuālā īpašuma dienas tēmu – "Intelektuālais īpašums un Mūzika" (IP and Music: Feel the Beat of IP), kas pievērš uzmanību intelektuālā īpašuma nozīmei mūzikas radīšanā, izplatīšanā un aizsardzībā globālā mērogā.

Šī gada fokuss, ko izvirzījusi Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO), uzsver, kā IP tiesības ļauj mūzikai dabiski plūst pāri nozarēm, no filmām un tehnoloģijām līdz modei un spēļu industrijai, vienlaikus saglabājot autorību, veicinot inovācijas un stiprinot radošo ekonomiku.

Tieši šie aspekti – taisnīga atlīdzība, piekļuve tirgum un cieņa pret radītājiem un izpildītājiem – ir sarunas centrā arī šodien, meklējot veidus, kā Latvijā veidot ilgtspējīgu un saprotamu pieeju radošā darba aizsardzībai.

"Katru gadu Pasaules Intelektuālā īpašuma diena izceļ kādu svarīgu tēmu, un šogad tā ir saistīta ar mūziku – industriju, kurā intelektuālajam īpašumam ir daudz šķautņu un izpausmes veidu. Mēs kā sabiedrība ikdienā patērējam mūziku dažādos veidos – digitāli, publiski, audiovizuālā saturā –, taču reti aizdomājamies, par radošo ieguldījumu un tā nozīmi sabiedrībā kopumā," diskusijā norādīja LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

"Diemžēl, Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, joprojām aktuāla problēma ir digitālais pirātisms. To apliecina arī Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumi. Mēs redzam nepieciešamību stiprināt sabiedrības izpratni par autortiesību nozīmi un rīkoties proaktīvi, lai aizsargātu intelektuālā īpašuma radītājus."

Sarunai turpinoties, diskusijas dalībnieki pievērsās arī sabiedrības attieksmei pret radošo darbu un intelektuālo īpašumu ikdienas kontekstā. Komponists Rihards Zaļupe, atsaucoties arī uz savu pieredzi, norādīja: "Filmu mūzikas radīšana ir sarežģīts un daudzslāņains process ar īpašu dinamiku un prasībām, taču arī sava radošā darba aizsardzība nav neiespējama misija.

Jā, autortiesību reģistrācija un intelektuālā īpašuma sistēmas izpratne prasa laiku un rūpību, taču tas nav tik sarežģīti, kā var šķist no malas. Svarīgākais ir sākt – jo tikai rīkojoties, iespējams pasargāt savu darbu un nodrošināt tam ilgtspēju."

Diskusija izgaismoja gan esošās sistēmas priekšrocības, gan nepieciešamos uzlabojumus, lai intelektuālā īpašuma aizsardzība Latvijā kļūtu vēl saprotamāka, efektīvāka un pieejamāka ikvienam radošajam profesionālim. Atvērtība, izglītošana un cieņpilns dialogs starp industriju, valsts institūcijām un sabiedrību ir būtiski priekšnoteikumi, lai radošums turpinātu attīstīties un nestu ilgtermiņa vērtību gan kultūras, gan ekonomiskā līmenī.