No 23. līdz 26. aprīlim pirmo reizi Rīgā (līdz šim gadam tas notika Jelgavā) norisinājās 4. Starptautiskais dzejas festivāls "Page Break", pulcējot 16 starptautiski atzītus dzejniekus no dažādām pasaules valstīm, lai kopā iepazīstinātu interesentus ar aktualitātēm mūsdienu dzejā, tiktos publiskos dzejas lasījumos kinoteātrī "Splendid Palace" un Rīgas skolās, kā arī sēstos pie viena sarunu galda.

Apaļā galda diskusija norisinājās Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Rīgā, Berga bazārā un tajā piedalījās daudzveidīgs dzejnieku pulks: Alvins Pans (Singapūra), Gondža Ouzmena (Turcija), Iļja Kaminskis (ASV/Ukraina) Ingmāra Balode, Ivars Šteinbergs, Toms Treibergs, Kajo Čingonji (Anglija/Zambija​), Marčins Sendeckis ​(Polija), Margeda Tidira (Velsa​), Marija Sevilje Parisa (Spānija), Mihaels Augustīns (Vācija), Marianne Larsena (Dānija), Ramona de Hesusa (Kolumbija), Sabīne Vina (Francija) un Sudžata Bata (Indija/ASV/Apvienotā Karaliste​).

Neliels kopsavilkums par diskusijas pirmo daļu.

Diskusijas dalībnieki tiecās atklāt dzejas būtisko (lai arī reizēm grūti definējamo) lomu mūsdienu pasaulē. Entropijas metafora dzejnieku skatījumā izceļ gan pasaules dabīgo tieksmi uz nekārtību un viendabīgumu, gan dzejas spēju tai pretoties, saglabājot daudzveidību un vērtību cauraušanos tajā.

Lai gan dzejas ietekme uz plašāku sabiedrību tiek vērtēta atšķirīgi (no cerībām par empātijas palielināšanos sabiedrībā līdz ciniskiem atzinumiem par dzejas vispārējo nenozīmīgumu), diskusijas darlībnieki lielākoties atzina dzejas personīgās dimensijas nozīmi – ka dzeja var būt veids, kā tikt galā ar apkārt valdošo haosu un, par spīti tam, atrast jēgu cilvēciskajai pieredzei un dalīšanās fenomenam, izmantojot literatūru kā komunikācijas mediju.

Diskusijā tika akcentēta dzejnieku atbildība kā valodas sargiem (īpaši politiskās manipulācijas apstākļos) un tika uzsvērta dzejas spēja ietvert sevī daudzas patiesības un runāt ar esošiem un, cerams, topošiem domubiedriem caur sajūtu, ne tikai vārdu tvērumu.

Galvenais jautājums: kā uzturēt dzejas svarīgumu, neuzspiežot to citiem, pirmajā diskusijas daļā palika atklāts, atspoguļojot vairāku dzejnieku pašrefleksiju par savu lomu un ietekmi viņiem katram aktuālajā sabiedrībā.

Diskusijas noslēdzošo daļu iesāks Kajo Čingonji, zambiešu izcelsmes britu dzejnieks, kurš šobrīd dzīvo Eseksā, Lielbritānijā. Gan ar Kajo, gan pārējo dzejnieku biogrāfijām un sasniegumiem iespējams iepazīties šeit. Diskusiju moderēja dzejnieks, viens no festivāla "Page Break" organizatoriem Efe Dujans.

Kajo Čingonji: Entropijas jēdziens man ir bijis kā nepārtraukts ceļojums – pētījums, kas aizsākās tad, kad biju aptuveni 20 gadus vecs. Universitātes laikā es studēju Pītera Redgrouva darbus – viņš bija dzejnieks ar zinātnieka vērienu un interesēm, kura dzejā nevainojami saplūda analītiskie un poētiskie aspekti. Viens no viņa dzejoļiem, "The Idea of Entropy" (Entropijas ideja, 1982) mani dziļi iedvesmoja, īpaši apmeklējot Anglijas dienvidu piekrasti Meinportbīčā, kur dabiskie pārmaiņu un haosa procesi, šķiet, katram turienes viesim klusu čukst rūpīgi glabātu patiesību par to, kā izmainās mums pazīstamā pasaule un pie kā šīs pārmaiņas novedīs.