Tautības aspekts ir saistīts arī ar dzīvesvietu - laukos dzīvojošajiem Dziesmu un deju svētki ir svarīgāki nekā pilsētniekiem. Kompānijas pārstāvji to skaidro ar apgalvojumu, ka Latvijas laukos absolūtais vairākums iedzīvotāju ir latvieši, kamēr cittautieši biežāk dzīvo pilsētās, jo īpaši Rīgā un Daugavpilī.

Sakarā ar to, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju šie svētki nav nozīmīgi, ir likumsakarīgi, ka vairāk nekā puse aptaujāto tajos nav iesaistīti - vai nu vispār nedomā par šiem svētkiem (11%), vai arī jau ir skaidri nolēmuši, ka nepiedalīsies un nesekos tiem līdzi (47%). Arī attiecībā uz neiesaistīšanos Dziesmu un deju svētkos biežāk šādu pārliecību pauduši cittautieši.

Tajā pašā laikā 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju paši ir svētku dalībnieki. 7% iedzīvotāju svētku pasākumus vēros klātienē, un vēl 24% tiem sekos līdzi televīzijā vai radio. Klātienē Dziesmu un deju pasākumus biežāk vēros rīdzinieki, savukārt svētku norisei televīzijā vai radio biežāk sekos līdzi vidzemnieki, kā arī pārējos reģionos dzīvojošie latvieši.

«Dziesmu un deju svētku kultūrvēsturiskā nozīme Latvijas iedzīvotājiem visvairāk saistās ar ģimenes kopības sajūtu, piederību konkrētai grupai vai kopienai, kā arī tradīciju cienīšanu. Tas apstiprina Dziesmu un deju svētku nozīmi tieši latviešu kopienā - īpaši ģimenēs, kolektīvos, kuri ir iesaistīti, piedalās un paši rada šos svētkus,» iedzīvotāju aptaujas rezultātus komentēja «Kantar TNS» pētījumu vadītāja Agnese Krecele.

Aptauja veikta laikā no 2018. gada 19. jūnija līdz 21. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 814 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Kompānijas pārstāvji norādīja, ka pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam minētajā vecuma grupā.

_{Kā ziņots, Kā ziņots, līdz 8. jūlijam Rīgā norisinās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē.}