«Positivus» šobrīd tiesām ir pārmaiņu priekšā, taču, ja festivāla rīkotāji ar Ģirtu Majoru pie stūres adekvāti un precīzi reaģēs uz izmaiņām mūzikas industrijā, izmaiņām tajā, kas aktuāls un pieprasīts, vienlaikus saglabājot izglītojoša, ne pārāk komerciāla un, protams, pozitīva festivāla uzstādījumu, tad festivāls var turpināt plaukt un zelt vēl vismaz 10 gadus.

Pirmās izmaiņas jau bija vērojamas šogad, festivāla 11. izlaidumā. Blakus būtiskām korekcijām festivāla teritorijas plānošanā (viena ieeja, ēdināšanas zonas lokācijas vietas maiņa, «ILY» telts vietā balzama diskotēka u.c.) mazliet mainījies arī galveno mākslinieku profils. Piemēram, «Palladium» teltī divus vakarus galvenais mākslinieks pārstāvēja jauniešu subkultūras – hiphopa mūziku. Piektdien pusnaktī pārpildītā teltī dārdēja «Singapūras satīns» (pirms viņiem Edavārdi), savukārt svētdien Mesa jeb GACHO.

Arī uz lielās skatuves sestdien ar ananasiem rokās ballīti iegrieza amerikāņu reperu duets «Rae Sremmurd», liekot «Positivus» publikai stampāt Salacgrīvas zvejniekparka zālāju līdz kaulam dunošu basu pavadībā. Jā, par «dzīvo mūziku» to nevarētu dēvēt, taču tieši šāds askētisks deju formāts ir pieprasīts visā pasaulē.

Arī sestdienas vakara galvenā viešņa - popzvaigzne Elija Goldinga tikpat droši varētu iederēties arī festivālā «Weekend» vai «Summersound». Un ir jāsaprot viena svarīga lieta, ja festivāls vēlas piesaistīt jauniešu auditoriju, tad tieši šādi mākslinieki pārdod lielāko skaitu biļešu, ļaujot festivālam nostāties uz kājām un veikt savu galveno - izglītojošo funkciju.

Kā gan lai citādi nosauc šā brīža aktuālākā džeza saksofonista Kamasi Vašingtona priekšnesumu uz lielās (!) skatuves.

Īstenībā Latvijas mūzikas skolām būtu jāorganizē īpaši grupu autobusi tieši uz šādiem koncertiem. Es ceru, ka koncertu vēroja arī visi mūsu vadošie džeza saksofonisti...

Starp citu, arī 2014. gadā festivālā skanēja džezs. Taču toreiz uzstājās jau mazliet sagurusi leģenda (Faro Sanderss (Pharaoh Sanders)) un tas notika uz otras lielākās skatuves. Otrs izglītojošais priekšnesums, protams, bija dīdžeju dīdžeja «Grandmaster Flash» vinilplašu skrāpēšanas un griešanas paraugstunda.

Arī rokmūzikas leģendas lauciņā šogad trekns ķeksis - alternatīvā roka kolektīvs no Bostonas - «Pixies», kas ietekmējis tādas grupas kā «Nirvana», «Weezer», «Radiohead». Tā bija rokmūzikas paraugstunda, kas saviļņoja ne vienu vien 90. gadu paaudzes «indie bērnu». Arī mani… Tiesa, ideālā scenārijā «Pixies» koncertlaiku varētu apmainīt vietām ar «Alt–J», taču ir skaidrs, ka «Positivus» rīkotājiem jārēķinās ar ļoti asu konkurenci, un tie mākslinieki, kas ir aktīvi un koncertē, ir uz izķeršanu. «Pixies» koncertgrafiks, piemēram, saplānots jau divus gadus uz priekšu.

«Positivus» agrīno gadu formāts, kurā dominēja indīpops, britroks – laiks, šķiet, ir pagājis, un gaisā virmo urbānās un deju mūzikas vēsmas.

Vai jūs varat nosaukt kādu pēdējo piecu gadu britu rokgrupu, kas varētu būt festivāla galvenais mākslinieks? Jā, varbūt «The 1975», bet viņi jau ir pabijuši festivālā. «Franz Ferdinand», «Kaiser Chiefs», «The Futurheads» – šie visi vārdi būtu lieliski galvenie mākslinieki pirms desmit gadiem. Mūsdienās mainījusies ir pati industrija, un ilgstoši ierakstu kompānijas vairs neinvestē jaunajos vārdos – vai nu izšauj ar pirmo, otro albumu, vai «uz redzēšanos». Vienīgā nosacīti jaunā, lielā grupa, kas nāk prātā, ir «Mumford & Sons».

Un, lai arī šogad tādu ļoti lielu zvaigžņu festivālā nebija, «Positivus» programma, kā allaž, bija ļoti labi sabalansēta. Pirmo gadu festivāla publika, kas uzaugusi ar «Badly Drawn Boy» un «James» koncertiem, stumjot bērnu ratiņus pāri priežu saknēm, noteikti izbaudīja «Pixies», arī latviešu alternatīvā roka grupas («pienvedēji», «satelīti», «vilki»), hipsteru paaudze varēja iegrūvot pie «Rhye», «Mew», «Austra» un Hosē Gonzalesa, bet jaunieši – pie hiphopa un Goldingas.

Vēlreiz liels paldies festivāla komandai par šo svētīgo darbu, un jums, TVNET lasītāji, jau laicīgi iesaku ieplānot jūlija padsmitos datumus 2018. gadā.