Pašmāju dziedātāja un topošā režisore Liene Greifāne neilgi pirms vasaras saulgriežiem bija atgriezusies Latvijā, lai baudītu kultūru, kā arī laiskotos saulītē.
Greifāne uz vienu dienu atgriežas Rīgā un pozē bikini
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Greifāne saviem sekotājiem sagādājusi īpaši pikantu sveicienu, publiskojot selfiju, kurā redzama melnā bikini.
Stiprā dzimuma pārstāvji, tai skaitā vīrieši no ārzemēm, nekautrējās Lienei izteikt komplimentus par viņas izskatu.
Jau vēstīts, ka Liene studē Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā. Nupat viņa nokārtojusi visus eksāmenus un gatavojas savas filmas pirmizrādei.
Greifāne sarunā ar TVNET šā gada sākumā atklāja, par ko būs viņas gaidāmā filma: «Mana pirmā filma būs gatava jūnijā. Tā būs «учебный фильм» (tulkojumā no krievu valodas - mācību filma), mums kopumā ir jāuzņem četras. [..] Ar mani ir piekritusi strādāt ļoti laba krievu aktrise Jūlija Hliņina, kura tagad redzama kinolentē «Selfijs». Filmas nosaukums būs «Kто я?» (tulkojumā no krievu valodas - «Kas es esmu?»). Viņa būs praktiski vienīgā, kura būs filmā, plus viņas tēva lomas atveidotājs. Tā būs īsfilma, drāma par sarežģītām tēva un meitas attiecībām.»
«Meitene ir ļoti jauna, aizrāvusies ar apreibinošajām vielām, nav mīlēta, jūtas vientuļa. Tēvs no viņas atpērkas ar naudu, jo ir bagāts. Viņai praktiski nav neviena īsta drauga, un viņa ir apmaldījusies laikā un vietā, nesaprot, kas viņa ir. Tad kaut kas notiek, kas liek viņai sākt uzņemties atbildību un saprast, kāpēc viņa ir iekūlusies tādās «ziepēs». Arī tēvs beigās saprot, ko viņš ir izdarījis, jo viņš īstenībā ir vainīgs pie tā, līdz kam bērns novests,» viņa turpina.
Režisore stāsta, ka šī ir ļoti aktuāla tēma: «Tik daudz jauniešu lieto kaut kādus «spaisus»... Man patīk tādas tēmas, par kurām pati gribētu runāt ar saviem bērniem. Arī es esmu bijusi apmaldījies bērns un bijusi dažādās situācijās. Tur ir daudz sajūtu no manis pašas, manas pieredzes un dzīves, kad esmu sapratusi, ka neesmu nevienam vajadzīga, domas varbūt par pašnāvību, vēl kaut ko... Man liekas, ka par to, ko tu zini, arī visspēcīgāk var runāt. Visiem meistariem patika scenārijs – tas bija ļoti emocionāls, jūtīgs, un tā sociālā tēma... varētu arī pacensties kaut ko mainīt.»