Taylor Swift «1989»

(Big Machine)

9/12

Ar katru studijas ierakstu sākotnēji popkantri žanrā slavu guvusī Teilore lēnām, bet konsekventi centusies savā mūzikā ieviest ko jaunu. Jau iepriekšējais albums «Red» (skat. recenziju) bija diezgan popsīgs, un daudzās dziesmās māksliniece pavisam attālinājās no akustiskās kantri ģitāras, vijoles un bandžo.

Šis jaunais ieraksts no kantri apskāvieniem izrāvies pavisam, tā vietā dodot ceļu pēdējos gados plaši ekspluatētajam astoņdesmito gadu popa un sintpopa skanējumam. «Mani favorīti popmūzikā jau no bērnības ir Enija Lenoksa, Madonna, Fils Kolinss un Fine Young Cannibals,» savu popmūzikas gaumi intervijās atklāj Teilore.

Albums tapis divus gadus, un tā radīšanā roku pielikuši vairāki prominenti popmūzikas producenti. Lielāko daļu kopā salicis Makss Martins (Max Martin), par kuru būtu jāuzraksta atsevišķs raksts. Šis zviedrs plašākai publikai ir nezināms, bet viņa kontā ir 18 numur viens grāvēji - no «Backstreet Boys» līdz Keitijai Perijai. Otrs personāžs (arī zviedrs) - šobrīd «karstās rokas» īpašnieks Karls Johans Šusters, plašāk pazīstams kā «Shellback», Martinam savukārt rūpīgi asistējis. Klāt pieaicināts visur esošais komponists Raiens Teders (Ryan Tedder) no «OneRepublic» un ģitārists Džeks Antonofs (Jack Antonoff) no grupas «fun.».

Rezultāts ir dzirkstošs, izcili melodisks, skanīgs, episks ieraksts, kuram lemts iekarot popmūzikas hitparādes. Tas arī notiks. Jau šonedēļ.

Šo astoņdesmito gadu sintpopa kārti pēdējos gados centušies izspēlēt daudzi, taču ne visiem tas sekmīgi izdevies.

Ja ir forma, bet trūkst satura, tad nelīdzēs pat visanalogākais sintezators vai bungmašīna.

Teilores arsenālā ir perfekti uzkonstruētas dziesmas, kas kopā ar viņas atklāto dabu, proti, vaļsirdīgu savas iekšējās emociju pasaules atsegšanu, nostrādā!

Šo viņas vēlmi dalīties ilustrē pieci īpaši pasākumi jeb «slepenās sesijas» ar bariņu izredzētu fanu. Katrā no viņas mājvietām (tādas Teilorei ir piecas - Nešvilā, Londonā, Losandželosā, Ņujorkā un Roudailendā) mēnesi pirms šā albuma iznākšanas 89 fani varēja ne tikai pirmie dzirdēt jaunās dziesmas, bet tikties, aprunāties un nofotografēties ar pašu Teilori (skat. video, kā tas notika).

Ja par pašu albumu, tad tas ir teju nevainojams popmūzikas ieraksts. Tiesa,

Teilores personībai, arī viņas balsij tomēr līdz galam nepiestāv visa šī astoņdesmito gadu estētika.

Tādām dziedātājām kā Skaja Fereira vai Charli XCX tas viss sanāk dabiskāk, ticamāk. Taču, neskatoties uz to, muzikāli Sviftas albums ir labi nostrādāts.

Ievadošā dziesma «Welcome to New York» (Svifta nesen pārcēlusies uz Ņujorku), kas tapusi kopā ar Tederu, ir perfekts albuma ievadošais skaņdarbs - elektroniskas plaukstiņas, sintezatora rifs, rosinošs piedziedājums. Viegli hiphopīgais «Blank Space» arīdzan ir lielisks «ballīšu» gabals ar nesošu piedziedājumu (bez tiem Teilores dziesmas nav iedomājamas), savukārt nedaudz tumšākais «Style» apdzied mīlas peripetijas naksnīgajā lielpilsētā. Balādi «Out of the Woods» Teilore pati dēvē par vienu no mīļākajām albuma dziesmām, kā nu ne - tā vēsta par īso, bet acīmredzami Teilorei nozīmīgo mīlas romānu ar saldo zēnu no «One Direction» Hariju Stailsu (Harry Styles).

Ļoti labi izskan dziesma «All You Had to Do Was Stay» ar 80. gados izplatīto piedziedājuma odziņu: «Stay!» Dziesmas ar šādu atslēgas frāzi nav tālu jāmeklē - pirmā prātā nāk «Shakespears Sister» 1992. gada smeldzīgā balāde «Stay». Albuma pirmais singls, jestrais «Shake It Off», mazliet izlec no kopējā plates konteksta, taču tas ir gana bezbēdīgs pop un soula hibrīds Bruno Marsa vai Farela Viljamsa «Happy» garā.

Pie mazāk veiksmīgiem skaņdarbiem var minēt «I Wish You Would», kurā Svifta cenšas vienā taktī izdziedāt vairāk nekā nepieciešams. Līdzīgi dziesmas ar tekstiem pieblīvē Teilores draugs - rudais britu puika Eds Šīrans. «Bad Blood», kura, starp citu, ir Šīrana mīļākā plates dziesma (Teilore visu albumu testēja uz saviem draugiem-mūziķiem), mazliet citē Lordi. Dziesmā, manuprāt, pirmo reizi iespējams dzirdēt Teilori dziedam zemā reģistrā. Skan ļoti labi!

Uz plates beigām Teilore kļūst nopietnāka - «Wildest Dreams» un īpaši «This Love» ir lēnas, emocionālas balādes Teilores agrīno ierakstu manierē. «I Know Places» un «How You Get the Girl» savukārt īsti netur līdzi labākajiem plates skaņdarbiem.

Labākās dziesmas: «Welcome to New York», «Out of the Woods» un «Blank Space».

Izdošanas datums - 27.10.2014.