Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Leon Bridges «Coming Home»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Dzimis 1989. gadā, šis tumšādainais amerikāņu dziedātājs izlēmis nevis doties Ašera, Krisa Brauna vai Frenka Oušena pēdās, kas liktos tikai pašsaprotami, bet aizceļojis laikā uz piecdesmito gadu beigām, sešdesmito sākumu, uz soulmūzikas zelta laikmetu, kad šajā žanrā uzmirdzēja tādi spilgti dziedātāji kā Sems Kuks (Sam Cooke) un mazliet vēlāk arī Mārvins Geijs (Marvin Gaye) un Otis Redings (Otis Redding).

Leon Bridges «Coming Home»

(Columbia)

7/12

Bridžess nav pirmais, kam prātā ienāca šāda ideja - vienkārša, bet iedarbīga formula, kas mūzikas melomāniem liek uz brīdi noticēt, ka ir «uzrakta» kāda nozaudēta sešdesmito gadu soula balss. Jau kādus desmit gadus ar soul revival nodarbojas izdevniecība «Daptone», laižot klajā vairākus autentiski ierakstītus soulmūzikas ierakstus (skat. resursus) - Šārounu Džonsu (Sharon Jones), Čārlzu Bredliju (Charles Bradley) u.c. Arī Bridžesa izdevniecības kolēģis Rafaels Sadigs (Raphael Saadiq) nesen izdeva retro soula plati, Londonā uzplaiksnīja Maikls Kivanuka, nerunājot jau par vispārēju globālo tendenci - atgriešanos disko un fanka laikmetā (Bruno Mars, Daft Punk utt).

Leons pusaudža gados vairāk aizrāvās ar horeogrāfiju, modi, un tikai aptuveni pirms četriem gadiem pirmo reizi rokās paņēmis ģitāru un sācis eksperimentēt ar mūziku. Pirmās sacerētās dziesmas bijušas hiphopa stilā, viņš pat piedalījies pāris «open mic» (brīvais mikrofons - no angļu val.) koncertos Fortvērtā, Teksasā (paralēli naudu pelnīdams kā trauku mazgātājs), taču vēlāk, draugu iedrošināts, sāka rūpīgāk iedziļināties Sema Kuka, «The Temptations» ierakstos... tad arī apjauta, ka sešdesmito gadu soula estētika (īpaši svarīgs, Leonam, protams, arī apģērbs) viņa sirdij ir īpaši tuva.

Coming Home
Coming Home Foto: Publicitātes foto

Pirms gada Leonu uzrunāja mūziķi (Ostins Dženkinss un Džošua Bloks) no Ostinas blūzroka kolektīva «White Denim», kas arī koķetē ar aizgājušo gadu estētiku, un tā kopā ar jau zināmu pieredzi ieguvušiem rokeriem, sākās Leona debijas plates* ieraksts. Lai panāktu autentisku sešdesmito gadu skaņu, līdzīgi kā kompānijas «Daptone» ļaudis, arī Leons pieturējās pie analogas skaņu ierakstu tehnoloģijas. Albums tiešām skan gandrīz 100% precīzi kā 60. gadu paraugi.

Jau ar pirmo demo «Coming Home» Bridžess gūst ievērību. Dziesmu pamana vairākas svarīgas radiostacijas, un jau drīz ap Leonu sāk spietot mūzikas izdevēji. Viņš izšķiras par labu «Columbia».

Tik tālu par vēsturi...

Ja par mūziku, tad neviļus atsedzas būtisks jautājums.

Kas ir Leons Bridžess?

Soula tradīcijas turpinātājs, autentiska dvēsele, kas precīzi izjūt laikmetu, sociālo situāciju (es nerunāju par sešdesmito gadu cilvēktiesību kustību, bet prāta stāvokli kopumā)? Vai imitators, soula karikatūra, dekorācija, melnādains hipsterzēns, kuram vienkārši patīk vintage uzvalciņi un vecas vinilplates?

Visnotaļ skarbs jautājuma uzstādījums, vai ne? (Mana atbilde atspoguļojas plates vērtējumā.)

Kā jums šķiet?

Varbūt atbilde ir kaut kur pa vidu?

Izdošanas datums - 23.06.2015.

* Albums «Coming Home» ierindojies gan ASV, gan Apvienotās Karalistes albumu top10.

Nepalaid garām!

Uz augšu