Latvijai nu ir sava skaistākā «misis»! Intervija ar kroņa ieguvēju Sigitu Cīruli

Tagad mums ir sava Latvijas skaistākā «misis»! Apsveicu ar uzvaru konkursā!

Paldies par apsveikumu! Šajā gadījumā jums ir skaistākā sieviete no visām tām Latvijas sievietēm, kas ir ne tikai skaistas, bet arī drosmīgas, kuras iet un dara! Un no viņām visām vienu ir novērtējusi žūrija kā visatbilstošāko šim titulam. Esmu priecīga un pagodināta par to. Šī bija iespēja sievietēm uzdāvināt laiku sev, atļauties mazliet vairāk nekā parasti, veltīt laiku savai sievišķajai būtībai. Lai darbs, bērni, vīri pagaida... Sievietei dažreiz ir tik svarīgi būt skaistai - uzplaukt un būt karalienei!

Pastāsti vairāk par sevi!

Esmu divu meitu mamma. Vecākajai meitai ir 22 gadi un viņa dzīvo patstāvīgu dzīvi, bet mēs esam ļoti saistītas un pavadām laiku kopā jau kā draudzenes. Bieži cilvēki netic, ka esam mamma ar meitu! Jaunākajai ir 12 gadi - mācās skolā un spēlē flautu un klavieres mūzikas skolā, kā arī dejo un sporto.

Esmu bijusi precējusies, bet mūsu dzīves uztveres un vērtības laika gaitā izrādījās atšķirīgas un mūsu ceļi šķirās. Esmu pateicīga, ka no šim attiecībām man ir divas burvīgas, gudras un skaistas meitas. Par pašreizējo attiecību statusu neko neteikšu, jo katrai sievietei ir jābūt ar noslēpumu.

Tāpat esmu aktīva dzīvesveida piekritēja. Sociāli aktīva. Man patīk sportot un nodarboties ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Man patīk visur piedalīties un ņemt no dzīves visu, ko tā dod. Es dzīvoju pilnasinīgi un to arī esmu iemācījusi savām meitām. Piedalīties, nevis stāvēt malā, un skatīties, kā to dara citi.

Mans vaļasprieks un vājība ir ceļošana. Pagājušajā gadā biju uz kādiem septiņiem galamērķiem. Ja nauda rastos kaut kādā citā veidā, nevis ka to nopelnīt prasa laiku, es ceļotu vairāk!

Pirms vairākiem gadiem sāku gleznot. Lai vismaz kādā vietā būtu spiesta sēdēt mierīgi, koncentrēties, nesteigties, veltīt laiku radošām aktivitātēm, mācīties saskatīt nianses, toņus un radīt. Un mācīties pacietību.

Šķiet, ka visu laiku esi kustībā! Kā izdomāji piedalīties konkursā?

Nekad dzīvē - ne 20, ne 30, ne 40 gados - man prātā nenāca, ka piedalīšanās skaistumkonkursos ir izaicinājums man. Ne mani tas saistīja, ne man kāda draudzene tādā bija piedalījusies...

Kad sociālajā tīklā saņēmu informāciju, ka ir atjaunots «Mrs. Latvija» sieviešu skaistumkonkurss, es sapratu, ka ir īstais laiks. Nezinu, kas mani ietekmēja vairāk, vai tas, ka sen domāju, ko es tādu īpašu varētu izdarīt Latvijas simtgadē, vai tas, ka ieraudzīju, ka konkursā var piedalīties tikai līdz 45 gadu vecumam... un šī ir pēdējā iespēja!

Gadu mija bija bijusi grūta, un man prasījās dzīvē kādas pārmaiņas, kādu izaicinājumu, kādu piedzīvojumu vai adrenalīnu... Un šis bija tieši tas, kas vajadzīgs.

Man bija pilnīga pārliecība, ka tagad esmu tieši tāda sieviete un personība, kas ir atbilstoša šāda konkursa formātam.

Nav runa par ideālo sievieti, es tāda neesmu... Iespējams, ka kaut kur tāda ir, bet ne es. Runa ir par reālo Latvijas sievieti. Katru citādāku.

Kad cilvēks ir par kaut ko pārliecināts, tad atliek vienkārši ļauties, nepieslēdzot smadzenes, un viss notiek. Sirds jūt vispareizāk. Man ir prieks un gods, ka Latvijas simtgadē un savos gados sev to uzdāvināju. Un vēl es uzdāvināju jaunas emocijas, saliedētību, iespēju atbalstīt un priecāties saviem draugiem, un gan ļoti tuviem cilvēkiem, gan arī tālu dzīvē nozudušiem cilvēkiem atkal atgādināt par sevi un būt kopā ar mani.

Piedalīties konkursā un ļaut sevi vērtēt gan citiem, gan pašai sev, bija mans pēdējā laika drosmīgākais un tajā pašā laikā sievišķīgākais lēmums.

Pastāsti, kā notika gatavošanās finālam?

Es izbaudīju katru gatavošanās dienu. Iepazinu sevi, savas jaunās emocijas, iepazinu citādas sievietes, nekā ir manu draudzeņu vai darba kolēģu, vai sadarbības partneru lokā. Es gatavojos finālam no sirds, visus «mājas darbus» izpildīju, tik labi, cik varēju. Ja kādā projektā metos iekšā, tad to daru no sirds.

Man bija uzšūts skaists stilizēts nacionālais tērps ar skaistu galvasrotu, kuru nesu ar patiesu lepnumu un izskatījos spoži. Paldies draugiem par idejām un atbalstu realizācijā.

Es strādāju ar savu ķermeni un bez diētām, tikai ar sporta nodarbībām trenera pavadībā, tiku vaļā no sešiem kilogramiem, jo kāpt uz skatuves peldkostīmā, ja blakus ir 20 gadus jaunākas meitenes, ir liels izaicinājums un uzdrošināšanās. Man skapī atradās vakarkleita, kas bija nopirkta, jo ļoti iepatikās, un es kā sieviete to bez vajadzības nopirku, saprotot, ka tā ir tik īpaša, ka nezinu, kur to uzvilkšu, jo ar tik garu šlepi pat uz operu nebūtu ērti iet. Bet zemapziņa jau tad zināja, ka mani gaida kāds īpašs un manā dzīvē nozīmīgs pasākums!

Pastāv uzskats, ka šādos konkursos meitenes savā starpā ir draudzīgas, bet, līdzko pagriež muguru, tad var arī ar dunci iedurt... Kādi bija tavi novērojumi par meiteņu savstarpējām attiecībām visa konkursa laikā?

Mums bija kolosāla komanda. Protams, visas dažādas, katra ar savu pieredzi un mērķiem, vajadzībām un domām, bet tik izpalīdzīgas un draudzīgas! Gatavas pat aizdot kleitas, aksesuārus, uzlikt grimu un vai nopūst ķermeni ar bronzeri, lai visas būtu skaistas, kaut arī esam konkurentes. Mēs bijām kopā šajā pasākumā un atbalstījām viena otru.

Sievietēm, kam varbūt nav tik plašs paziņu un draugu loks, tā ir fantastiska iespēja satikt jaunas draudzenes, apmainīties emocijām, komunicēt un dalīties priekos un šaubās. Ka daudzām meitenēm šī iepazīšanās, pateicoties konkursam, ir vērtīga, norāda tas, ka konkurss jau ir beidzies, bet mūsu grupas sarakste vēl joprojām ir aktīva.

Ar konkursu mūsu komunikācija nebeidzas, mums vēl ir norunātas tikšanās, un ceru, ka mēs kopā vēl daudz labus darbus izdarīsim. Ir idejas par labajiem darbiem, bet pagaidām ir jāsaprot, kā un ko vislabāk darīt. Ja reiz esam piedalījušās šajā konkursā, esam pietiekami aktīvas, lai kopā būtu spēks, kas var ko labu paveikt.

Viena skaista sieviete - forši! Bet ja 10 vai par 20... Tas ir liels spēks!

Dažreiz mēs ar savu pieredzi varam palīdzēt citām sievietēm vai bērniem un pusaudžiem, tikai aprunājoties vien un veltot tiem savu laiku..

Vai biji gaidījusi kādas citas dalībnieces uzvaru šajā konkursā?

Man personīgi nebija pārliecības, kura konkursā uzvarēs, jo meitenes uzplauka ar katru dienu un jau portfolio intervijas dienā man draugi teica, ka nu jau vairs nevar meitenes atpazīt no pirmajām publiskotajām bildēm portālā TVNET. Daudzām bija visas iespējas! Tā kā žūrijas sastāvā bija 11 cilvēki no dažādām valstīm, bija grūti prognozēt, pēc kādiem kritērijiem mūs vērtēs. Kādi cilvēki ir žūrijā, mēs uzzinājām tikai brīdī, kad jau stāvējām uz skatuves, aizkulisēs.

Ko par piedalīšanos konkursā sacīja tavi tuvinieki?

Tie, kuri zina mani, nebrīnījās. Es vienmēr kaut ko izdomāju! Kad attapās, tad bija sajūsmā. Daudzi teica, ka tā ir mana vieta un ka neesmu dzimusi būt otrā, ka noteikti uzvarēšu! Tik daudz labu vārdu, atbalsta, iedrošinājuma, komplimentu nekad nebiju saņēmusi!

Smējos, ka cilvēkam vajag nomirt, lai dzirdētu, cik viņš bija labs, īpašs, zinošs, varošs, svarīgs kādam... Man nebija jānomirst, man bija jāpiedalās skaistumkonkursā, lai to visu gandrīz divu mēnešu garumā dzirdētu un lasītu sociālajos tīklos.

Esmu pārliecināta, ka ar savu dalību šādam pasākumam pievērsu tādu cilvēku uzmanību, kas nekad dzīvē nebija ne saskārušies, ne interesējušies par šādiem konkursiem. Īstenībā šādā konkursā tieši pieaugušām un nobriedušām sievietēm būtu jāpiedalās! Jaunām sievietēm ir «Miss» konkurss, kur pietiek arī ar to, ka tu esi vienkārši skaista. Šim formātam vajag mazliet vairāk personības.

Cik daudz mums ir sievietes pēc 40, kuras ir gatavas kam tādam? Sievietes pārāk ātri paliek kā vecmāmiņas, nogurst, viņām pazūd dzirkstelīte acīs, seksapīls un vēlme izskatīties skaisti un sapucēti.

Bet tas ir tik sievišķīgi un skaisti, ļaut par tevi parūpēties, pašai par sevi parūpēties un būt vienkārši skaistai, kā cēlai rozei dārzā!

...un kāda bija viņu reakcija, kad paziņoja uzvarētāju - tevi?

Rezultātu paziņošana bija diezgan liela intriga, un, katru nomināciju nosaucot, mani līdzjutēji laikam pat neelpoja... Viņi bija ļoti pārliecināti par manu vietu starp trim labākajām dāmām. Es arī! Bija liela spriedze, un es to redzēju līdzjutēju sejās. Viņiem, kas šajā projektā emocionāli bija ielikušies vairāk nekā es, tas bija traks brīdis, bet es izbaudīju šo laiku un biju mierīga kā jūra bezvējā dienā! Viņi ticēja, ka esmu labākā. Un, kad tika nosaukts mans vārds, viņi kliedza, apkampās, raudāja... Tas bija spēcīgi! Gan man, gan viņiem. Tur bija ļoti daudzi, dažādi cilvēki, no dažādiem maniem dzīves posmiem. Un man viņu atbalsts, gan to, kas bija zālē, gan pie TV ekrāniem, gan domās, bija ļoti svarīgs. Viņi mani iznesa ar savu ticību! Un es to jutu un vienkārši šo laiku izbaudīju. Kronis mums ir kopīgs nopelnīts. Es tikai ar savu personību visu iznesu.

Kas, tavuprāt, žūrijai lika izlemt par labu tev?

Domāju, ka par labu man nāca man dabiskums, pozitīvā attieksme pret visu, liela enerģētiskā vilkme, visa šā laika izdzīvošana un sevis apzināšanās un pārliecība.

Ja mēs ko darām ar pārliecību, tad neviens par to nešaubās.

Un es esmu skaista!

Noteikti nākamajā gadā gribu just līdzi atkal kādām sev pazīstamām sievietēm.. Laba zīme par konkursa norisi ir tā, ka kādas četras meitenes no šā gada finālistēm saka, ka viņas nākamajā gadā ies atkal. Un zinu, ka es arī daudzas sievietes esmu iedrošinājusi, un ar savu atbalstu gribu viņām dot to, ko šogad saņēmu.

Ko tu novēli tām dāmām, kuras kādreiz ir šaubījušās, vai piedalīties tāda veida konkursā vai ne?

Arī nākamajā gadā sievietēm vajag parādīt, cik Latvijā ir gudras un skaistas sievietes. Arī konkurss noteikti uzņems lielākus apgriezienus un jaudu. Sievietēm vismaz pāris mēnešus gadā ir jābūt skaistām karalienēm!