Tāpat esmu aktīva dzīvesveida piekritēja. Sociāli aktīva. Man patīk sportot un nodarboties ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Man patīk visur piedalīties un ņemt no dzīves visu, ko tā dod. Es dzīvoju pilnasinīgi un to arī esmu iemācījusi savām meitām. Piedalīties, nevis stāvēt malā, un skatīties, kā to dara citi.
Mans vaļasprieks un vājība ir ceļošana. Pagājušajā gadā biju uz kādiem septiņiem galamērķiem. Ja nauda rastos kaut kādā citā veidā, nevis ka to nopelnīt prasa laiku, es ceļotu vairāk!
Pirms vairākiem gadiem sāku gleznot. Lai vismaz kādā vietā būtu spiesta sēdēt mierīgi, koncentrēties, nesteigties, veltīt laiku radošām aktivitātēm, mācīties saskatīt nianses, toņus un radīt. Un mācīties pacietību.
Šķiet, ka visu laiku esi kustībā! Kā izdomāji piedalīties konkursā?
Nekad dzīvē - ne 20, ne 30, ne 40 gados - man prātā nenāca, ka piedalīšanās skaistumkonkursos ir izaicinājums man. Ne mani tas saistīja, ne man kāda draudzene tādā bija piedalījusies...
Kad sociālajā tīklā saņēmu informāciju, ka ir atjaunots «Mrs. Latvija» sieviešu skaistumkonkurss, es sapratu, ka ir īstais laiks. Nezinu, kas mani ietekmēja vairāk, vai tas, ka sen domāju, ko es tādu īpašu varētu izdarīt Latvijas simtgadē, vai tas, ka ieraudzīju, ka konkursā var piedalīties tikai līdz 45 gadu vecumam... un šī ir pēdējā iespēja!
Gadu mija bija bijusi grūta, un man prasījās dzīvē kādas pārmaiņas, kādu izaicinājumu, kādu piedzīvojumu vai adrenalīnu... Un šis bija tieši tas, kas vajadzīgs.
Man bija pilnīga pārliecība, ka tagad esmu tieši tāda sieviete un personība, kas ir atbilstoša šāda konkursa formātam.
Nav runa par ideālo sievieti, es tāda neesmu... Iespējams, ka kaut kur tāda ir, bet ne es. Runa ir par reālo Latvijas sievieti. Katru citādāku.
Kad cilvēks ir par kaut ko pārliecināts, tad atliek vienkārši ļauties, nepieslēdzot smadzenes, un viss notiek. Sirds jūt vispareizāk. Man ir prieks un gods, ka Latvijas simtgadē un savos gados sev to uzdāvināju. Un vēl es uzdāvināju jaunas emocijas, saliedētību, iespēju atbalstīt un priecāties saviem draugiem, un gan ļoti tuviem cilvēkiem, gan arī tālu dzīvē nozudušiem cilvēkiem atkal atgādināt par sevi un būt kopā ar mani.
Piedalīties konkursā un ļaut sevi vērtēt gan citiem, gan pašai sev, bija mans pēdējā laika drosmīgākais un tajā pašā laikā sievišķīgākais lēmums.
Pastāsti, kā notika gatavošanās finālam?
Es izbaudīju katru gatavošanās dienu. Iepazinu sevi, savas jaunās emocijas, iepazinu citādas sievietes, nekā ir manu draudzeņu vai darba kolēģu, vai sadarbības partneru lokā. Es gatavojos finālam no sirds, visus «mājas darbus» izpildīju, tik labi, cik varēju. Ja kādā projektā metos iekšā, tad to daru no sirds.