Par maz darbinieku

Kā pirmo kļūdu diriģents minējis, ka svētku rīkotājiem - Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) - esot par maz darbinieku. «Tiem jābūt svētku dvēseles stīgai - cilvēkiem, kuri zina un var noturēt Dziesmu svētku tradīcijas. Dziesmu svētku pamatvērtībām jābūt iekaltām kā akmenī, bet tās izčākst, jo nāk izmaiņas un neviens neatceras, kas bija vakar.»

«Uz kāda pamata koru karus un pūtēju konkursa finālu pēkšņi pārcēla citā laikā? Tā nenotiktu, ja būtu kāds, kurš stingri pasaka: nē, koru kari vienmēr notikuši Dziesmu svētku laikā. Tas pat ir ierakstīts Ministru kabineta noteikumos! Kāda tiem ir jēga, ja tos neievēro?!» kritiku turpinājis Teterovskis.

«Dziesmu svētku pamatvērtības nav apspriežamas un maināmas. Saeimā taču katru gadu nediskutē, kurā datumā šogad svinēt Ziemassvētkus vai Jāņus? Bet svētku mākslinieciskā padome nez kādēļ lemj par šāda veida jautājumiem. Tai jādomā par konkrēto svētku māksliniecisko saturu, krāsu, noskaņu, virzienu, nevis katru piecgadi jātaisa jauni mājas pamati. Līdz kardināliem jautājumiem bieži nemaz netiekam, jo esam aizņemti ar šādām muļķībām. Pateicoties visiem, kas par to iestājās aptaujā, koru karus tomēr ielika atpakaļ Dziesmu svētku nedēļā,» piebildis diriģents.

Teterovski satrauc, ka sabiedrībai nezināmā veidā Dziesmu svētkos kaut kas tiek mainīts. «Tas neatbilst arī saturiski: ja ir dziesmu kari, tad jābūt jaunradei (jaunām dziesmām) un pasniedzam balvu labākās dziesmas komponistam. Koru karu finālā ir obligātā dziesma. Nu kas tas par dziesmu karu? Tas ir koru interpretācijas karš. Nu labi, tās ir detaļas. Galu galā, pēc piecdesmit gadiem var nepatikt arī vārds «svētki» un labāka liksies gavilēšana, taču ceļam līdz izmaiņām gan ir jābūt nopietni izdiskutētam. Tikai pēc tam drīkstam pieņemt tradīciju mainošus lēmumus.»

«Uzskatu, ka Dziesmu svētku biedrībai ir jānāk talkā, jo LNKC cilvēku resurss ir par mazu, bet tradīcija ir ļoti liela. Esam vienojušies, ka kopā organizēsim Dziesmu svētku izvērtēšanas konferenci šā gada rudenī. Visu skatos kopumā. Piemēram, tautas deju klasiku joprojām dejo novecojušu šausmīgas kvalitātes padomjlaiku ierakstu pavadījumā, jo citu nav, savukārt pūtēji ir vienīgie, kam nav vēlētu virsdiriģentu. Tas ir traģiski, bet to vēl var labot, sarīkojot aptauju, kuriem diriģēt Noslēgumkoncerta četrus pūtēju skaņdarbus,» sacījis Teterovskis.

Svētki pārvērsti par koncepciju svētkiem

«Dziesmu svētku Goda virsdiriģentam būtu jāsēž goda vietā pie mākslinieciskās padomes galda, bet Virsdiriģentu nolikums to neparedz: viss, uz redzēšanos! Kur Goda tikšanās ar viszinošākajiem tradīcijas kopējiem un ieklausīšanās viņu viedoklī? Saitei ir jābūt ikdienišķai, normālai. Ne velti UNESCO aizstāv mūsu Dziesmu svētku tradīciju nemateriālā kultūras mantojuma sadaļā. Virsdiriģentu nolikumā minēts, ka virsdiriģentus iesaka mākslinieciskais vadītājs, bet nav jau mākslinieciskā vadītāja nolikuma! Šobrīd par māksliniecisko vadītāju var kļūt jebkurš, jo nekur nav pateikts, ka tam noteikti jābūt diriģentam,» sašutis bijis Teterovskis.

Diriģents arī sūrojies, ka Dziesmu svētki pārvērsti par koncepciju svētkiem. «Es tā uzskatu, jo koncepciju konkursu nolikumā diemžēl netiek prasīts uzrādīt dziesmas. Vajag tikai stāstiņu. Manuprāt, tas nav pareizais virziens. Pēc manām domām, konkursos uzvar ūdens. Dziesmu svētku veiksmes stāsts ir iekodēts nosaukumā: ir jābūt dziesmai, kurai tu gribi svinēt svētkus. Ja koncepcija pirmajā vietā neliek dziesmu, tā ir lemta neveiksmei.»