Beach House «7»

(Sub Pop) 9/12

Svaigu tāpēc, ka pēc vairāku gadu sadarbības ar līdzproducentu Krisu Kodiju (Chris Coady) Viktorija un Aleks jauno dziesmu skaņas arhitekta krēslā nosēdinājuši 52 gadus veco speisroka grupas «Spacemen 3» mūziķi Pīteru Kemberu aka Sonic Boom.

Lai arī daudzi mūzikas kritiķi slavē šo sadarbību, jaunā ieraksta daudz izteiktāko «šūgeiza» skanējumu, negribētu piekrist, ka šis ir grupas labākais albums, kā šur tur presē jau izskanējis. «7» ir brīnišķīgs, taču vienlaikus prasīgs - tas paģēr uzmanību, tā nedaudz smagnējais, tumšais skanējums, manuprāt, vietām ir pat mazliet nospiedošs. Tas izteikti jūtams albuma pirmajā dziesmā «Dark Spring», kas izklausās pēc nedaudz gaisīga, bet vienlaikus zāģējoša «My Bloody Valentine». Arī «L'Inconnue», lai arī bez izteiktām bungām, ar velkošo sintezatora fonu rada smagnēju sajūtu. «Pay No Mind» arīdzan balstās uz zemu frekvenču sintezatora basu, taču to kompensē postrokam raksturīgs ģitāras rifs un, protams, Viktorijas ēteriskais dziedājums.

«Mums bija nepieciešami seši albumi, lai beidzot iegādātos distortion pedāli,» kādā intervijā izteicies ģitārists Alekss. Jā, arī šis fūzētais pedālis dod smagnējāku sajūtu, dziesmas vairs nav tik kristāldzidras, nav vairs tik sapņains drīmpops kā agrīnajos ierakstos. «Dive» vidusdaļā, piemēram, ritms paātrinās, iestājas monotons, fūzētas ģitāras vienas nots rifs, kas agrāk grupai bija neraksturīgi.

Vienlaikus albumā ir arī eksperimentāls skaņdarbs «Black Car», kurā eklektiskā ģitāra netiek izmantota vispār.

Saturiski savukārt Legrānas dziesmu vārdi, frāzes ir abstraktas, impresionistiskas. Brīžiem vārdus vispār grūti izšķirt... Dziesmā «L’Inconnue» pirmo reizi, šķiet, Parīzē dzimusī Viktorija iedziedas franču mēlē.

Kārtējais lieliskais ieraksts grupas diskogrāfijā.

Izdošanas datums - 11.05.2018.