Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Gintars Rinkevičs noslēdz savu pirmo sezonu LSO galvenā diriģenta amatā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Jānis Vecbrālis

Savu 137. sezonu Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) koncertzālē «Lielais dzintars» noslēgs 18. maijā ar Arama Hačaturjana Koncertu vijolei un orķestrim un Sergeja Rahmaņinova Otro simfoniju. Koncerta soliste LSO koncertmeistare, vijolniece Ilze Zariņa, pie diriģenta pults Gintars Rinkevičs.

Pērnvasar par LSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju kļuva viens no izcilākajiem, starptautisku atzinību guvušajiem lietuviešu diriģentiem Gintars Rinkevičs. Savā pirmajā sezonā Liepājā viņš klausītājiem noteikti paliks atmiņā ar spožo Karla Orfa kantātes «Carmina Burana» interpretāciju sezonas atklāšanas koncertā, reti spēlēto Pētera Čaikovska Piekto simfoniju un Žana Sibēliusa vijolkoncertu, kur solo spēlēja jauniņais Daņiils Bulajevs, Gada izskaņas koncertu, kurā operu un operešu ārijas dziedāja solisti Margarita Vilsone un Mihails Čuļpajevs. Kā arī brīnišķīgo 26. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla noslēguma koncertu, kurā Džordža Gēršvina skaņdarbus – Rapsodiju blūza stilā un Otro rapsodiju – atskaņoja kopā ar harizmātisko pianistu Vestardu Šimku. Tagad iepazīšanos ar izciliem Latvijas solistiem Rinkevičs turpinās Sezonas noslēguma koncertā, kurā Hačaturjana vijolkoncertā solo spēlēs LSO koncertmeistare Ilze Zariņa.

Armēņu komponists un diriģents Arams Hačaturjans (1903-1978) uzskatāms par vienu vadošajiem padomju laika komponistiem, un vispazīstamākais viņa radītais motīvs droši vien ir «Zobenu deja» no baleta «Gajanē». Vijolkoncertu Hačaturjans komponēja 1940.gadā, un pirmatskaņojumā solo spēlēja viens no 20.gadsimta vidus izcilākajiem vijolniekiem Dāvids Oistrahs, kuram koncerts veltīts. Hačaturjana komponista rokraksts šajā darbā jūtams izteikti spilgti, ļaujot vaļu viņam raksturīgajām ritmiskajām struktūrām un tautas mūzikā balstītajām melodijas līnijām.

Sergejs Rahmaņinovs savu Otro simfoniju sarakstīja laikā, kad atguvās pēc neveiksmīgā Pirmās simfonijas pirmatskaņojuma. Arī pazīstamais Otrais klavierkoncerts un tā triumfs vēl nebija ļāvis komponistam pilnībā atgūt pārliecību par savām spējām. Lai arī ar Otrās simfonijas pirmo uzmetumu viņš bija ļoti neapmierināts, pēc vairāku mēnešu darba Rahmaņinovs to tomēr pabeidza un pirmatskaņoja 1908.gadā Sanktpēterburgā, pats stāvēdams pie diriģenta pults un saņemdams milzīgas ovācijas.

Biļetes uz LSO koncertiem pieejamas visās «Biļešu paradīzes» tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv.

Ieskatīties Liepājas Simfoniskā orķestra un tā galvenā diriģenta pirmajā darba sezonā varēs arī Latvijas Televīzijas 1. kanāla raidījumā «Personība. 100 g kultūras» 15. maijā plkst. 19:30. Raidījuma veidotāji vairāku mēnešu garumā dokumentēja maestro Rinkeviča darbību gan Liepājā, gan Viļņā, kur liepājnieki piedalījās Lietuvas neatkarības atjaunošanas simtgades svinībās. Raidījumā uzzināsiet, kā pirmo darba sezonu vērtē gan Rinkevičs, gan orķestranti, vērosiet neredzētus kadrus no arhīva materiāliem, kā arī ieraudzīsiet iepriekš maz zināmas un daudziem neredzētas Rinkēviča personības šķautnes. Tas viss – izcilas Gintara Rinkeviča diriģētas mūzikas pavadījumā.

Nepalaid garām!

Uz augšu