Kā jau ziņots, cikls «Nepārejošā Latvija. Personības» ir pirmā iespēja noskatīties ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācijas un atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – Aloizs Brenčs (1929-1998, seanss 5. aprīlī), Uldis Brauns (1932-2017, seanss 12. aprīlī), Hercs Franks (1926-2013, seanss 9. maijā), Aivars Freimanis (1936-2018, seanss 23. maijā). Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstinās skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.
Ceturtdien, 12. aprīlī, kinovakara centrā ir kinooperators un režisors Uldis Brauns, kurš Latvijas dokumentālajā kino ienāca kā operators un arī fotogrāfs. Seanss piedāvā retu iespēju redzēt, kā Uldis Brauns kļuva par režisoru – noskatīties kopā visas trīs viņa pirmās īsfilmas «Sākums» (1961), «Celtne» (1962) un «Strādnieks» (1963), kas kļuva par svarīgu pavērsienu Latvijas dokumentālā kino attīstībā, attīstot industriālo poētiku un attēla kultūru. Lai gan filmu uzņemšanas vietas ir šķietami neatraktīvi būvlaukumi – Pļaviņu HES celtniecība (Sākums), Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca (Celtne) –, režisors un operators Uldis Brauns kopā ar scenārija autoru Armīnu Lejiņu (1938-2015) tos izmanto jaunas kinovalodas izmēģinājumiem, meklējot materiālā personisko un glezniecisko.