Kā jau ziņots, cikls «Nepārejošā Latvija. Personības» ir pirmā iespēja noskatīties ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācijas un atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – Aloizs Brenčs (1929-1998, seanss 5. aprīlī), Uldis Brauns (1932-2017, seanss 12. aprīlī), Hercs Franks (1926-2013, seanss 9. maijā), Aivars Freimanis (1936-2018, seanss 23. maijā). Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstinās skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.

Ceturtdien, 12. aprīlī, kinovakara centrā ir kinooperators un režisors Uldis Brauns, kurš Latvijas dokumentālajā kino ienāca kā operators un arī fotogrāfs. Seanss piedāvā retu iespēju redzēt, kā Uldis Brauns kļuva par režisoru – noskatīties kopā visas trīs viņa pirmās īsfilmas «Sākums» (1961), «Celtne» (1962) un «Strādnieks» (1963), kas kļuva par svarīgu pavērsienu Latvijas dokumentālā kino attīstībā, attīstot industriālo poētiku un attēla kultūru. Lai gan filmu uzņemšanas vietas ir šķietami neatraktīvi būvlaukumi – Pļaviņu HES celtniecība (Sākums), Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca (Celtne) –, režisors un operators Uldis Brauns kopā ar scenārija autoru Armīnu Lejiņu (1938-2015) tos izmanto jaunas kinovalodas izmēģinājumiem, meklējot materiālā personisko un glezniecisko.

Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti vairāki kinožurnāli, kuros Uldis Brauns strādājis kā viens no operatoriem – režisoru Mihaila Poseļska, Aloiza Brenča un Laimoņa Gaigala žurnāli Padomju Latvija (19/1962, 13/1963 un 20/1970), Aivara Freimaņa žurnāls Māksla (1/1970) un Arņa Akmeņlauka žurnāls Karavīrs (4/1970), detalizēta programma pielikumā.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Restaurācijai eksperti izvēlējuši 9 spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.

_{Ciklā Nepārejošā Latvija. Personības paredzēti četri seansi LNB Ziedoņa zālē – 5. aprīlī, 12. aprīlī, 9. maijā un 23. maijā, detalizēta programma pielikumā. Seansu sākums pulksten 18:00, ieeja visiem interesentiem bez maksas.}