Pētera Vaska radītā mūzikas pasaule ir kā sludinājums, dievkalpojums, gaismas nesēja un mierinājums. Par komponista mūzikas atslēgas intonācijām kļuvušas zīmes no tautas folkloras, korālis un dabas balsis, kas sadzirdamas skaņdarbos dažādiem sastāviem.

Par "Mūsu Tēvs debesīs" Pēteris Vasks saka: "Mans tēvs, mācītājs būdams, bieži jau-tāja: "Kad tu, dēls, uzrakstīsi kādu visai draudzei dziedamu darbu?" Tikai tad, kad tēvs jau mita mūžībā, sāku par to domāt. Uzrakstītais tomēr nebija gluži draudzei iz-dziedams. Mana Tēvreize pāraugusi divējādā aizlūgumā: gan manam paša tēvam, debesīs mītošam, gan Visaugstākajam. "Lūgšana "Dona nobis pacem" arī ir viens no tiem sakrālajiem Vaska opusiem, kas kalpo kā ceļa maize izslāpušajiem, mierinājuma meklētājiem. Dod mums mieru: sniedz mieru mūsu planētai, mūsu tautai, cilvēkiem. Tas ir pirmais opuss, ko komponists rakstījis ar latīņu tekstu."

Georgs Pelēcis pārstāv minimālisma tradīcijas, pievēršoties sapņainām noskaņām un naivi dzīvespriecīgiem, brašiem tēliem, tomēr tieši melanholiskais sapņojums telpā rada komponista neatkārtojamo savdabību, kas valdzina un silda ar vienkāršību. Georgs Pelēcis ir pareizticīgais, un viņa kora daiļrade kalpo par atspulgu šai jomai. Oratorija «Nāvi ar nāvi iznīcinājis» veltīta Klusās nedēļas un Lieldienu jeb augšāmcelšanās laikam.

Pēteris Plakidis ir izsmalcinātas stilizācijas un dialogu spēles meistars, kura tiešā, izkoptā, reizēm paskarbā mūzikas izteiksmība vienmēr ir klasicistiski līdzsvarots veselums - patiess un konkrēts muzikālais vēstījums. Plakida kormūzika ir īpaša ar tās psiholoģiski jūtīgo teksta atklāsmi, kur vārdu fonēmas šķiet pilnīgi dabīgi saaugušas ar melodiju. Viens no Plakida izcilākajiem mūzikas šedevriem ir «In Memoriam» ar Broņislavas Martuževas tekstu, ko 1990. gadā pirmatskaņoja tieši koris «Kamēr…».

Ērika Ešenvalda radītās mūzikas spārni pašlaik aplido visu pasauli, piedzīvojot atskaņojumus gandrīz katrā kontinentā. Ērika harmoniju meistara būtībai īpaši piestāv kora faktūra - labskanīgajos balsu vijumos mirguļo dabas brīnumi, dvēseles emociju lidojumu noslēpums, kas spēj uzrunāt gan profesionāļus, gan vienkāršus klausītājus. Skaņdarbs «O Salutaris» ieguvis plašu rezonansi visā pasaulē - solodziedājums ar plūstošo kora atbalstu brīnišķīgi atspoguļo svētās hostijas (dievmaizes Sv. Vakarēdienā) godināšanu.

Viens no latviešu komponistiem lielmeistariem Arturs Maskats savā daiļradē pauž emocionāli atklātu, uz cilvēka jūtām balstītu mākslas redzējumu. Tā romantiski groda, smeldzīgi skaista mūzika, caur kuru vienmēr jaušams smaids. «Lūgums naktij» ir viena no pirmajām Artura kompozīcijām, kas sacerēta apmēram 20 gadu vecumā. «Es Tevi mīlēšu» komponists rakstījis īpaši korim «Kamēr…» projektā «Mīlas madrigāli» 2010. gadā.

Zigmars Liepiņš ir brīnišķīgu latviešu estrādes dziesmu autors, nepārspējams melodiķis un enerģisks organizators. Par viņa mūzikas simboliem kļuvušas muzikālās izrādes «Lāčplēšis» un «Parīzes Dievmātes katedrāle». Komponista opera «Turaidas roze» ir kaislību pilna leģenda par mīlu, kas stiprāka par nāvi.

Jānis Lūsēns ir iemīļots latviešu komponists, kurš savulaik aktīvi darbojies neakadēmiskajā mūzikā, dibinājis ansambli «Zodiaks», daudz rakstījis teātra mūziku. Melodiski sirsnīga un latviski patiesa ir J. Lūsēna skaņu pasaule. «Diatoniskā kantāte» komponistam bija pirmā tikšanās ar dzejnieku Leonīdu Breikšu mūzikā. L. Breikšs izsūtījuma gados sarakstījis dzejoļus, kuros atspoguļotas latviešu tautas un personiskās sāpes un pārdzīvojumi, dzīvojot svešatnē. Kantātes centrālā ass ir dzeja - patiesa, dziļa Dieva mīlestība un ticība Visaugstākajam.

Klausītāju mīlēts un pasaulē apbrīnots - divdesmit piecu gadu laikā koris «Kamēr…» īpašo skanējumu ieguvis, meklējot un izkopjot sev raksturīgo muzicēšanas veidu un izteiksmes līdzekļus, kur vienlīdz svarīga ir kā amatieriem raksturīgā emocionālā pašatdeve, tā arī visstingrākie kritēriji izpildījuma vokālajai kvalitātei. To raksturo arī kora nosaukumā iekodētā daudzpunkte - kamēr esam jauni, tikmēr viss ir iespējams un sasniedzams.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā koncertzāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbībai Dzintaros norisināties visa gada garumā.