Divu stundu garā priekšnesuma laikā izskanēs visi grupas pazīstamākie hiti. Pasākuma apmeklētāji tiek aicināti ierasties laikus, jo Arēnas Rīga durvis tiks vērtas plkst. 19 un jau 20 sāksies «Kraftwerk» uzstāšanās.

Jautāts par trīsdimensiju projekta rašanās ideju, «Kraftwerk» līdzdibinātājs Ralfs Huters komentē šādi: «Kāds mums ieminējās, ka pieejams 3D programmnodrošinājums, un mēs nolēmām pamēģināt to. Pirmo reizi mēs izmēģinājām [kā tas darbojas] koncertā Volfsburgā 2009. gadā. Toreiz tās bija 3 beigu kompozīcijas. Pirms tam gan bija izbrīnīti komentāri: kā jūs iedomājaties to īstenot ar 3D brillēm? To nebūs iespējams noorganizēt. Sāksies jukas un nesapratne! Bet mums izdevās. Mums vienkārši bija jāizdodas.»

Nav pārspīlēti apgalvot, ka «Kraftwerk» elektroniskajā mūzikā ir gandrīz tikpat nozīmīgi, kā «The Beatles» popmūzikā kopumā. 60. gadu nogalē izveidotais kvartets, kura galvenais radošais spēks ir Diseldorfas konservatorijas absolventi Ralfs Huters un Florians Šneiders, bija tik ļoti progresīvi savam laikmetam, ka ietekmējuši ārkārtīgi plašu mūsdienu muzikālo žanru amplitūdu no Detroitas tehno līdz hiphopam, un no EDM līdz datorizētam sintpopam. «New Order» un Madonna adoptējuši viņu kompozīcijas saviem sampliem, «Coldplay» izmanto Computer Love motīvu savam hitam Talk, bet Deivids Bovijs pat nosauca vienu dziesmu Šneidera vārdā. Desmitiem, ja pat ne simtiem mūziķu atzinuši «Kraftwerk» par savām autoritātēm.

Sākotnēji eksperimentējot vācu krautroka žanrā, 70. gadu vidū «Kraftwerk» pievēršas elektroniskās mūzikas radīšanai. Izmantojot sintezatorus, bungmašīnas, balss pārveidotājus, samplerus, kā arī pašu radītus instrumentus, viņi slavenajā «Kling Klang» mājas studijā pamazām attīsta tikai sev raksturīgu stilu, ko nodēvē par «robotu popu». Lipīgas melodijas, kuras mijas ar loop ritmu; izteikti industriāli elektronisks skanējums ar atsvešināti pārveidotu «robota» vokālu ir tipisks grupas rokraksts. Papildu noslēpumainību rada koncertos gandrīz statiskie 4 mūziķi pie elektroniskajiem instrumentiem, ko dažās dziesmās (piemēram The Robots) aizstāj dabīga lieluma lelles, un kopumā ļoti skopā komunikācija ar skatītājiem. Arī medijiem reti izdodas iegūt kādu grupas dalībnieku interviju vai komentāru. Kā uzsver patlaban vienīgais «Kraftwerk» oriģinālais dalībnieks Ralfs Huters, viņi vienmēr uzskatījuši, ka grupas daiļradei jārunā pašai par sevi, un komentāri ir lieki.

Pirmo plašāko atpazīstamību kvartets iegūst ar albumu «Autobahn» (1974), kam seko aizvien populārākie «Trans-Europe Express» (1977) un «Man-Machine» (1978). Astoņdesmitajos līdz ar albumiem «Computer World» un «Electric Cafe» grupas skanējumā parādās arī mazliet liriskākas notis. Kopumā grupa izdevusi desmit studijas albumus, divus koncertierakstus un vienu remiksu albumu.

Lai arī «Kraftwerk» dalībnieki atzinušies, ka vislabāk jūtas savā «Kling Klang» studijā, kur atkal un atkal perfektā rūpībā tiek slīpēts skanējums, koncerti vienmēr bijuši nozīmīga viņu izpausmes daļa. Taču arī tad skaņai un vizuālajam vēstījumam jābūt nostrādātam līdz absolūtām niansēm. Tāpēc kvartetu nevar dēvēt par intensīvi koncertējošu un katra viņu uzstāšanās ir patiešām īpašs, labi izplānots šovs.

_{Biļešu pārdošana vēl turpinās visā «Biļešu serviss» tīklā un www.bilesuserviss.lv.}