15. februārī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos Igora Stravinska operas Izvirtības hronika (The Rake’s Progress) pirmiestudējums Latvijā. To veidos muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš, diriģents Kaspars Ādamsons, režisore Margo Zālīte, scenogrāfs Didzis Jaunzems, kostīmu māksliniece Yashi, video mākslinieks «-8» un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, informē Irbe Treile, Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja.
Pirmo reizi Latvijā iestudēta Igora Stravinska opera «Izvirtības hronika»
Galvenajās lomās: Pīters Kērks, Mihails Čuļpajevs vai Viesturs Jansons (Toms Reikvels), Inga Šļubovska-Kancēviča vai Marlēna Keine (Anna Trūlova), Armands Siliņš vai Rihards Mačanovskis (Niks Šedovs), Ilona Bagele vai Andžella Goba (Turku Baba).
Līdz šim dažādi dēvēta - tostarp arī par Dīkdieņa piedzīvojumiem un Vējgrābšļa gaitām - komponista Igora Stravinska opera «The Rake’s Progress» tiek uzvesta Latvijas Nacionālajā operā ar nosaukumu «Izvirtības hronika».
Tā ir operas galvenā varoņa Toma Reikvela piedzīvojumu hronika. Viss sākas ar negaidītu ziņu par prāvu mantojumu un došanos uz lielpilsētu, kam seko dažādu baudu un uzdzīves virpulis, strauja degradācija un - vājprāts.
XVIII gadsimta angļu mākslinieka Viljama Hogārta gravīru un zīmējumu sērijas «Uzdzīvotāja gaitas» (A Rake’s Progress) iedvesmots, 1947. gadā komponists Igors Stravinskis uzrunāja dzejnieku Vistanu Hjū Odenu, kuram vēlāk pievienojās arī libretists Česters Kallmans. Operas pirmizrāde notika 1951. gadā Teatro La Fenice Venēcijā, un pie diriģenta pults stājās pats Stravinskis.
Izvirtības hroniku Stravinskis komponēja, jau būdams ASV pilsonis. Šī ir viņa pirmā opera ar libretu angļu valodā un komponista neoklasicisma perioda vainagojums. Tajā saklausāmas atskaņas no baroka un klasicisma laikmeta operu paraugiem. Stravinskis īpaši izcēlis Hendeļa daiļrades un Mocarta operas Cos? fan tutte ietekmi Izvirtības hronikas komponēšanas periodā.
«Ikvienā cilvēkā mājo tukšums… Un, iespējams, nav pat tik būtiski, kas šo tukšumu mūsos eskalējis - vai tā bijusi stindzinošā neziņa, kā dzīvot tālāk pēc diviem pasaules kariem un sāpīgās atklāsmes par cilvēces patiesajiem vaibstiem, vai varbūt mūsdienu galvu reibinošais dzīves ritms vai kāds cits, dziļi personisks, iemesls. Operas Izvirtības hronika iestudējuma radošā komanda ar grotesku palūkojas uz brīžam līdz neprātam absurdajiem veidiem, kā cilvēks - šoreiz operas galvenais varonis Toms Reikvels - aizpilda šo tukšumu sevī,» par topošo jauniestudējumu stāsta režisore Margo Zālīte.
«Izvirtības hronika ir ļoti izaicinošs darbs - tehniski, vokāli un emocionāli. Esam raduši domāt, ka laikmetīgā mūzika ir ļoti sarežģīta, iespējams, tikai izskaitļota, un ka tajā nav klāt sirds.
Izvirtības hronika ir ļoti inteliģenti uzrakstīta opera, kurā katra takts ir pārdomāta.
Taču šis darbs ir pierādījums tam, ka var arī komponēt gudri, nezaudējot emocionalitāti un humoru. Izvirtības hronikas tēma ir aktuāla vienmēr - par cilvēku, kurš grib visu, nedarot neko, un šis motīvs mazliet ir katrā no mums. Pie pirmajiem kārdinājumiem rodas jautājums, vai esam gatavi doties pa vieglāko ceļu vai aizmirst to, kas mums jau ir. Izvirtība var būt visāda, tās nav tikai miesiskas baudas, bet arī tas, ka cilvēki garīgi sevi nepilnveido. Šī opera ir labs veids, kā caur humoru mūzikā un dramaturģijā likt par to aizdomāties,» saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš.
«Uzveduma scenogrāfija kopā ar tā galveno varoni atrodas nepārtrauktā attīstības procesā. Katrs nākamais solis pretī simboliska tukšuma aizpildīšanai un laimes ilūzijai pieprasa arvien vairāk, un jo pilnīgāks kļūst melnais caurums, jo dziļāk tas sevī iesūc. Uzveduma scenogrāfija nav piesaistīta laikam. Tā caur tēlu un telpas abstrakciju runā par lietām, kas cilvēka dzīvē bijušas aktuālas vienmēr,» topošā uzveduma vizuālo tēlu raksturo scenogrāfs Didzis Jaunzems.
Ieeja no 16 gadu vecuma.
Sarunas pirms pirmizrādēm par jauniestudējumu notiks 12. februārī 18.30 LNO Jaunajā zālē.
Šosezon opera Izvirtības hronika skatāma arī 16. un 17. februārī, 10. martā, 15. aprīlī un 13. jūnijā.
Biļetes var iegādāties LNO un «Biļešu paradīzes» kasēs, kā arī internetā.