Atmodas gados Peters pievērsies sabiedriskajai un politiskajai darbībai un kļuvis par vienu no tā laika notikumu centrālajām personībām. J. Peters bija viens no Tautas frontes dibinātājiem un līderiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuvis par diplomātu: bijis Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā. Bijis Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs, LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors.

Peters saņēmis Cicerona balvu nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu. Jānis Peters uzskatāms arī par ražīgu autoru, publicējis sešus dzejoļu krājumus, kā arī esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem.

Dzejoļu krājumā «Rudenskura spogulī» autors aprakstījis savas sajūtas, pārdomas pēdējos gados gan par savu personīgo dzīvi, gan sabiedriskiem un politiskiem notikumiem kopumā. Lasot dzejoļus, neviļus iezogas doma, ka aizvien vairāk un vairāk rakstnieka daiļradē ieskanas mūža nogales tēma, mūžības tēma, dzīvības un nāves tēma.

Nosaukums «Rudenskura spogulī» par to tikai liecina, un rakstnieka ievadvārdi visam dzejoļu krājumam skan: «Maigi draudēdams ar puteni, ir iekūries rudens. Vēl krāšņāks un noreibis pats savās rudenskūrēja krāsās. Naktīs spožākas iedegas debesīs astras, dienās uzzied lapas kļavās un bērzos, un apsēs, un Mirdzas Ķempes mīlestības rūgtajā kokā - sērmūkslī. Nu pats es esmu rudenī.»

Krājums, protams, ietver arī vienmēr klātesošo mīlestības tēmu - mīlestību pret ģimeni, dzīvi un draugiem; ilgas pēc aizgājušajiem ģimenes locekļiem; ilgas pēc pagātnes un skatu nākotnē.

www.jumava.lv