Zviedrijā dzimusī un uzaugusī latviete Katrine Lukins «Supernovas» atlasē piedalās jau trešo reizi - šoreiz viņa piesaka sevi ar dziesmu «Running Red Lights». Sarunā ar TVNET dziedātāja atklāja, ka fanu teorijas ir patiesas – dziesmas vārdi un dramatiskais mūzikas videoklips ir par viņas bijušajām attiecībām ar tautā mīlētā mūziķa Igo jeb Rodrigo Fomina dēlu Dāvidu.
«Mēs bijām ļoti dažādi. Beigu beigās tas viss galīgi negāja kopā – mums bija dažādi dzīves plāni, atšķirīgi dzīves uzskati. Tas traucēja. Mēs visu laiku viens otru «čakarējām». Mans mērķis nav viņu parādīt kā sliktu cilvēku. Pēc šķiršanās un visām šīm emocijām tas [dziesmu vārdi] bija tas, kas man nāca laukā,» atklāja Lukins.
Intervijas laikā viņa pastāstīja, ka dziesmas video filmēšanas laikā ir patiešām izbaudījusi unikālo iespēju izdemolēt automašīnu, kā arī to, ka viņas ekrāna partneris, TV3 seriāla «Svešā seja» un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Dumburs izmantojis īstu marihuānu: «Plāns gan sākumā bija sasist un pēc tam arī sadedzināt, bet diemžēl tas bija pārāk komplicēti. Es to darīju pirmo reizi, jo nemēdzu ar tādām lietām nodarboties ikdienā. Bija forši dabūt laukā visas savas iekšējās dusmas un emocijas, izsitot mašīnai logus. Tas bija atbrīvojoši. Bija arī nedaudz bailīgi, jo apkārt lidoja stikli. Logus mašīnas sānos bija viegli sasist, taču priekšējo logu, to varēja arī redzēt klipā, sasitām ar grūtībām. [..]
Tajā brīdī, kad filmējām cigaretes tīšanu, jā, tur bija īsta «zālīte», bet mēs jau to, protams, pa īstam nepīpējām, tās vietā bija tinamā tabaka. Klipa dēļ vajadzēja, lai izskatās, ka viss ir pa īstam.»
Lukins, kura jau gadu dzīvo un strādā Latvijā, paziņoja, ka «Supernova 2018» pusfinālā no viņas varēsim sagaidīt kaut ko interesantu un tādu, kas vēl šajā valstī nevienam citam nav bijis: «Negribu pateikt pārāk daudz, citādi nebūs interesanti!»
Izrādās, ka dziedātāja ar savu pašreizējo draugu, grupas «Rock'n'Berries» vokālistu Oskaru Milleru iepazinās 2017. gada Eirovīzijas atlases konkursā. «Mēs iepazināmies pagājušajā gadā «Supernovā». Pēc tam viņš man uzrakstīja un paprasīja, vai gribu aiziet uz randiņu, iedzert tēju vai kafiju. Tajā brīdī vēl biju kopā ar savu bijušo draugu un atteicu. Viņš man atkal uzrakstīja vasarā, kad uzzināja, ka vairs neesmu attiecībās. Es teicu jā, jā, varētu kādreiz, atrakstīšu, kad varēšu. Tā arī es viņam neuzrakstīju. Pagāja apmēram pusgads, un es satiku viņu uz ielas. Tad sapratu – jā, ir jāuzraksta šim cilvēkam, jo viņš ir ļoti jauks un simpātisks! Tā tas viss arī sākās.»
