Prānis uzsvēra, ka Latvijas jaunie mūzikas talanti attīstās, pateicoties akadēmijas profesoriem, kuri ar degsmi, gudrību un pacietību palīdz studentiem gūt sasniegumus.

Balvas pasniegšanas ceremonija 14. gadu pēc kārtas norisināsies 11. janvārī plkst.18, un tajā tiks apbalvoti JVLMA maģistrantūras trešā kursa studenti Jurģis Cābulis un Pēteris Trasuns, kā arī pieredzējušais profesors, diriģents Viesturs Gailis. Katrs laureāts saņems arī naudas balvu 1000 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Trasuns sevi apliecinājis dažādos Eiropas un Latvijas konkursos, koncertos un festivālos gan kā solists, gan arī kā kamermūziķis. Mākslinieks komponējis arī vairākus oriģināldarbus, kuri pirmatskaņojumus piedzīvojuši Madonas Latviešu mūzikas svētku koncertā «Laikmets - Skaņa - Mūzika», pašmāju festivālos «Sansusi», «deciBels» un «Skaņu mežs», kā arī starptautiskajā festivālā «Crossroads». Tāpat altists piedalījies Dāvja Jurkas albuma «Strings Attached» tapšanā.

Cābulis aizvadītā gada laikā ieguvis pirmo vietu un specbalvu starptautiskajā Jouzas Naujalis kordiriģentu konkursā Viļņā. Tāpat Rīgas Doma kora skolas jauktais orķestris Cābuļa vadībā ieguvis pirmo vietu starptautiskajā konkursā «Praga Cantant». Mākslinieks ir arī Doma kora skolas kordiriģēšanas nodaļas vadītājs, kamerkora «Vēja balss» mākslinieciskais vadītājs un kopš 2013. gada arī kora «Ave Sol» diriģents.

Savukārt JVLMA Operas klases un operstudijas «Figaro» vadītājs Gailis 2017. gadā novadījis operas «Ansis un Grietiņa» simto izrādi. Profesors, strādājot JVLMA, vadījis vairāk nekā 110 studentu diplomiestudējumus. Tāpat viņa vadībā savas prasmes stiprinājuši diriģenti Andris Vecumnieks, Normunds Dreģis, Guntis Kumačevs, Andris Poga un Artūrs Gailis, bet operdziedāšanas iemaņas pie Gaiļa guvuši tādi mākslinieki kā Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Inga Šļubovska, Andžella Goba, Kristīne Gailīte, Inga Kalna, Jānis Apeinis, Krišjānis Norvelis un citi.

Taujāts par JVLMA nākotnes plāniem, Prānis atbildēja, ka vēlas akadēmijā ieviest moduļu mācību sistēmu, kas ļautu ne tikai sniegt izvēli jaunajiem studentiem apgūt to, ko visvairāk vēlas, bet arī piesaistīt pasniedzējus, kuri dažādu apsvērumu un projektu dēļ nav fiziski spējīgi pasniegt priekšmetu, piemēram, ilgāk par mēnesi. Pēc rektora domām, ar moduļu sistēmas palīdzību būtu iespējams uzlabot mācību kvalitāti, padarot akadēmijas piedāvājumu konkurētspējīgāku.

Tāpat rektors atklāja, ka mācībām JVLMA vēlas piesaistīt vēl vairāk ārzemju studentus, neraugoties uz jau pašreizējo akadēmijas iesaisti «Erasmus» studentu apmaiņas programmā. Prānis pauda pārliecību, ka šāds rīcības virziens palīdzētu topošajiem pašmāju māksliniekiem iepazīties ar saviem potenciālajiem nākotnes kolēģiem un sadarbības partneriem.