U2 «Songs Of Experience»

(Interscope) 8/12

Abi albumi nosaukumu aizguvuši no angļu dzejnieka Viljama Bleika (William Blake), arī viņam bija dzejoļu krājums «Songs of Innocence» («Bezvainības dziesmas», 1789) un «Songs of Experience» («Pieredzes dziesmas», 1794), kurās dzejnieks pieskaras rasu nevienlīdzības, bērnu darbaspēka izmantošanas jautājumiem, būtībā tēmām, kas aktuālas arī šodien. Šonedēļ ziņās izskanēja šokējoša informācija, ka Lībijā bēgļu nometnēs atsākusies cilvēku pārdošana verdzībā... 400 dolāri, tik 2017. gadā maksā viens cilvēks.

«U2» allaž bijis politiski uzlādēts ansamblis, Bono bieži komentējis notiekošo pasaules politikā, reliģijā, sabiedrībā kopumā, un arī šis jaunais albums nav izņēmums, tas tapis laikā, kad par ASV prezidentu kļuvis Donalds Tramps, briti izvēlējušies «breksitu». Šī pieredze atstājusi pēdas dziesmu tekstos. Tomēr atšķirībā no citiem ierakstiem jaunajās dziesmās iestrādātas arī personiskākas notis.

Kad 2014. gadā Bono Ņujorkā piedzīvoja nepatīkamu negadījumu ar velosipēdu un viņam elkonī tika ievietota titāna plāksne, viņš uz savas ādas izjuta, ka cilvēka dzīvība ir ļoti trausla un viņš - varenais «roka mesija Bono» nav nemirstīgs. Apdraudēta bija pat viņa spēja pilnvērtīgi spēlēt ģitāru. Esot bijušas arī citas nopietnas veselības problēmas...

«Personiskā un politiskā apokalipse vienuviet,» tā kādā intervijā jaunā albuma saturu komentē Bono. «Taču, ja godīgi, domāju, ka personiskais šoreiz mazliet politisko nobīdījis malā.»

Saturiskā puse albumam ir gana spēcīga, taču diemžēl muzikālā puse pieklibo. Un muzikāli «U2» klibo jau labu laiku.

Ieraksta gaitā, kas galvenokārt tapis turneju laikā, nomainījušies piecpadsmit skaņu inženieri, arī producentu skaits ir visai iespaidīgs - sākot ar popmūzikas meistaru Raienu Tederu (OneRepublic), beidzot ar veterānu Stīvu Lilivaitu (Steve Lillywhite).

Tas, ka albums nav tapis vienā sesijā, ir jūtams. Dažas dziesmas šķiet salipinātas kopā no dažādiem motīviem, kas tapuši dažādos laikos. Bet nevar jau arī grupai neko pārmest. Jau vairāk nekā 40 gadus vīri nemainīgā sastāva rada mūziku ar trim instrumentiem - bungām, basu un ģitāru, un loģiski, ka nekādu divriteni viņi vairs nemēģina izgudrot.

Albumu ievada apcerīga kompozīcija par mīlestības spēku «Love Is All We Have Left», kurā iestrādāts arī «auto tune» efekts. Man šāda detaļa likās veiksmīga, tiesa, ir kritiķi, kuri principā «nepanes» šo efektu. Turpinājums ar blūzīgo «Lights of Home», kurā piedzied «Haim» māsas, pārsteidz ar izteikti akustisku, telpisku skanējumu.

Viens no albuma skaistākajiem skaņdarbiem «Landlady» savukārt ir vēstule Bono sievai Ali Hjūsonei (Ali Hewson), «Get Out of Your Own Way» - vēstule meitām, bet noslēdzošā «There Is a Light» - dēliem.

Ir dziesmas par bēgļu krīzi («Red Flag Day» - viens no retajiem skaņdarbiem, kas atgādina 80. gadu «U2»), par Trampu («American Soul»), bet būtībā šīs tiešām ir Bono vēstules pašam sev.

Ir vērts vismaz vienu reizi tās izlasīt.

Izdošanas datums - 01.12.2017.