Paralēli pēdējā mēneša laikā notikušas arī divas pirmizrādes programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Rezultātā kino repertuārā vienlaikus atrodamas vienpadsmit Latvijas filmas, astoņas no tām skatāmas kinoteātrī Splendid Palace, kurš jau sen lepojas ar savu tendenci akcentēt nacionālā kino izrādīšanu.

Divas filmas jāsteidz noskatīties vēl šajā nedēļas nogalē, jo tās kinoteātrī Splendid Palace tiek demonstrētas pēdējo nedēļu. Režisores Kristas Burānes un studijas VFS Films «Pasaka par tukšo telpu» (pēdējais seanss pirmdien, 4. decembrī 18:00) kinoteātra repertuārā ir tieši mēnesi, un tas ir cienījams rādītājs dokumentālajai filmai. Šis stāsts par izcilo scenogrāfu Andri Freibergu saņēma Nacionālo kino balvu par labāko dokumentālā kino režiju un labāko animācijas mākslinieka darbu (Toms Burāns).

Svētdien, 3. decembrī, 15 pēdējais seanss dokumentālajai filmai «Ziemeļu gaisma». Komponista dienasgrāmata, kas Lielā Kristapa laikā piedzīvoja pirmizrādi ārpuskonkursa programmā. Vizuāli krāšņā un asprātīgā road-movie, ko veidojuši komponists Ēriks Ešenvalds, režisors Renārs Vimba un operators Dainis Juraga, stāsta par komponista ceļu no skaņdarba idejas līdz pirmatskaņojumam, izvadājot skatītāju pa krāšņām ziemeļzemju ainavām.

Programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei šogad jau pirmizrādītas trīs filmas, un visas trīs vēl atrodamas kinoteātros. Hronoloģiski pirmā bija Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru», kopš pirmizrādes augustā filma nav pazudusi no Rīgas kinoekrāniem un arī decembra sākumā kinoteātrī «Citadele» ir pieejami vismaz divi seansi dienā.

Turklāt filmu sadarbībā ar apvienību «Kinopunkts» joprojām izrāda arī dažādās vietās Latvijā (par iepriecinošo skatītāju skaita statistiku ziņosim nākamnedēļ), tāpat kā divas nākamās Simtgades filmas – Ilonas Brūveres dokumentālo spēlfilmu «Ievainotais jātnieks» un Askolda Saulīša informatīvi blīvo pētījumu «Astoņas zvaigznes». Abas šīs filmas Rīgā nākamnedēļ atrodamas kinoteātrī Splendid Palace, bet informācija par filmu seansiem citviet Latvijā apkopota Nacionālā Kino centra mājaslapā.

Kopš «Lielā Kristapa» pirmizrādes 10. novembrī kinoteātru repertuārā ir režisora Jāņa Norda trešā pilnmetrāžas spēlfilma «Ar putām uz lūpām», kas šobrīd atrodama gan Splendid Palace, gan «Citadele», gan K. Suns, gan Kino Bizes repertuārā un arī citās Latvijas pilsētās. Iepriekšējo lielo Latvijas spēlfilmu, Aika Karapetjana «Pirmdzimto», kas pirmizrādi piedzīvoja septembrī un saņēma divus «kristapus», 1. decembra vakarā var noskatīties kinoteātrī Kino Bize.

Nelielais kinoteātris Kino Bize, kas savu repertuāru var plānot daudz elastīgāk, nekā lielie uzņēmumi, nākamnedēļ piedāvā arī kombinēto seansu, kurā apvienotas divas dokumentālās filmas ar «Lielā Kristapa» nomināciju «Labākā debija» – Katrīnas Neiburgas «Garāžas» un Žanetes Skarules «Lidojošo mūku templis» (pirmdien, 4. decembrī).

No 1. decembra kinorepertuāra dzīvi sāk divas visai atšķirīgas pilnmetrāžas filmas. Dokumentālists Ivars Zviedris savu 50. jubileju svin, pirmizrādot jaunu pilnmetrāžas dokumentālo filmu «Zāģeri», kas arī nedēļas nogalē būs atrodama kinoteātra Splendid Palace repertuārā, - «Reāla filma», kā to autori nosaukuši publicitātes materiālos.

Savukārt režisora Māra Martinsona jaunākā spēlfilma, vizuāli krāšņais Latvijas-Japānas kopražojums «Maģiskais kimono» jaunnedēļ būs pieejams četros Rīgas repertuāra kinoteātros, ieskaitot Multikino un Cinamon Alfa, no 1. decembra filma tiek demonstrēta arī Valmierā, Liepājā, Cēsīs (kur uz seansu 4. decembrī brauc arī pats režisors), paredzēti arī seansi Smiltenē, Aizkrauklē un citur; filmas producente Linda Krūkle sola visa drīzumā filmas Facebook kontā publicēt karti ar precīzām norādēm, kur vēl Latvijā var noskatīties «Maģisko kimono».

_{Šāda Latvijas kino intensitāte kinoteātru repertuārā sola gan daudz iespēju kinoskatītājiem, gan iepriecinošus rādītājus gada beigās, kad ir cerības uz pieaugumu statistikas ailītē «nacionālā tirgus daļa repertuārā». Jau 2016. gadā Latvijā šis skaitlis pieauga uz 7,38 %, salīdzinot ar 3,81% 2015. gadā, un nevajadzētu atmest cerības beidzot apsteigt Baltijas kaimiņus – 2016. gadā Igaunijā nacionālā kino tirgus daļa bija 10,54%, Lietuvā 19,5%.}