Latvijas kino jāizstāsta vēstures notikumi, lai varētu veidot filmas par cilvēci un sadzīvi

Viņaprāt, pēc laika auditorijai apniks filmas, kas vēsta tikai par vēsturiskiem notikumiem, jo skatītājam ar laiku pietrūks kino patiesuma. «Filmas centās būt pārāk safantazētas. Es labāk skatos sausu stāstu, kas tiek pateikts godīgā veidā,» pauda Fridriksons.

Šajā jautājumā režisors norādīja uz līdzībām ar Azerbaidžānu, kuras kultūrā - dziesmās, kino u.c. - joprojām laiku pa laikam pavīd iespējamība, ka zeme ir plakana, lai gan cilvēki šādam pieņēmumam sen vairs netic.

Fridriksons norādīja, ka arī Islandē vēsturiski smags periods bija dāņu ilgais valdīšanas laiks, taču starp aptuveni 300 valstī veidotajām filmām neviena par to nestāsta. Taujāts sīkāk par Islandes kino nozari, viņš atbildēja, ka tajā darbojas divu veidu mākslinieki - tie, kuri cenšas stāstīt vienkāršus un ikdienišķus stāstus, un tie, kuri mēģina atdarināt Holivudu.

«Diemžēl otrajiem ir lielāka auditorija. Holivuda ir tas pats kas ātrā ēdināšana. Tā tikai īslaicīgi nogalina izsalkumu. Cerams, ka Latvijas un Islandes nopietnais kino kļūs par izsmalcinātu ēdienu,» sacīja Fridriksons.

Kino un vēsture

Pretēju viedokli pauda režisore-producente Antra Cilinska. Viņasprāt, nevar noteikt, ka nevajag pārtraukt veidot filmas par vēsturiskiem notikumiem, bet ir nepieciešams tās pielāgot, lai raisītu interesi arī ārzemju auditorijā.

Savukārt starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja Daira Āboliņa diskusijā pauda nostāju, ka svarīgāk apspriest kino nozarei fundamentāli svarīgos jautājumus, kas saistīti ar tās fundamentālajām lietām - scenogrāfiju, montāžu, aktierspēli un citiem aspektiem. Viņa uzsvēra, ka, izvēloties balvas nomināciju laureātus, vienīgais vienbalsīgais balsojums bija animācijas filmu kategorijā.

«Būtiski, ka vietējiem žūrijas locekļiem mazākuma dēļ nācās atkāpties no vēsturiskajiem jautājumiem, uzsverot filmu tehniskos aspektus.

Visgrūtāk esot bijis lemt par labāko spēlfilmu, jo katra no tām tika atbalstīta dažādu argumentu dēļ. Katrai filmai tika veltīti pozitīvi un profesionāli vārdi.

Neviena no atlasītajām filmām netika slikti novērtēta,» uzsvēra Ābola.

Tāpat sīva konkurence esot bijusi labākās aktrises balvas kategorijā, jo ar Sabīni Timoteo konkurējusi Maija Doveika. Spraigas diskusijas esot izvērtušās arī labākā kino operatora nominācijā, kurā žūrijai bijuši ļoti atšķirīgi viedokļi par labākā dokumentālā kino operatora nominācijas laureātu.

Kā ziņots, nacionālajā filmu festivālā «Lielais Kristaps» gada labākās pilnmetrāžas spēlfilmas balvu šogad saņēma vēsturiskā drāma «Melānijas hronika», bet tās režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru. Labākās aktrises balvu saņēma Timoteo par lomu filmā «Melānijas hronika», bet par labāko aktieri tika atzīts Kaspars Znotiņš par lomu filmā «Pirmdzimtais». Timoteo, kura uz svinīgo pasākumu klātienē nebija ieradusies, nolēmusi savu balvu dāvināt Melānijas Vanagas muzejam. Tieši Vanagas lomu Timoteo atveidoja filmā «Melānijas hronika».