«Īsti laikam tas bacilis līdz skatuvei neatnāk, viņš dzīvo kulisēs, ģērbtuvēs, foajē, vienalga, kur, bet uz skatuves nē. Man ļoti patika, kā teica mūsu kolēģis Uldis Dumpis, kad ienācām teātrī: «Aktieris uz izrādi var neatnākt tikai tad, kad ir pats savās bērēs.» Skarbi.

Bet jā, ir kolēģi, kas ir spēlējuši ar lauztām ribām, lauztām kājām. [..] Man trakākais bijis, kad spēlēju «Sapnis par Brodveju», man toreiz bija kādi 39,2 [temperatūra]. Es to izrādi īsti neatceros, bet saka, ka esot bijis, esot dejojis un dziedājis,» sarunā ar Kristīni Komarovsku atklāja aktieris.

Ančevskis pieturoties pie viedokļa, ka daudziem brauciens uz teātri ir vesels pasākums – ja izrādi negaidīti atceļ, diez vai šim cilvēkam paliks labs iespaids par teātri un vēlme atgriezties.