JRT teātra režisors Alvis Hermanis savu jautājumu VS Dalailamam sāka ar kāda sociāla eksperimenta izklāstu, kurā piedalījušies jaunieši, kuriem bija jāizvēlas - cietums ar interneta pieslēgumu un telefonu vai brīvība bez viedierīces un interneta pārklājuma.

Alvis Hermanis: «Jūs varat vien iedomāties, ko izvēlējās jaunieši... Ar to es gribēju teikt, ka mūsdienu pasaulē internets nereti mūsu prātus padara par atkritumu kastēm... Iespējams, mans jautājums jums būs dumjš, bet es tik tiešām vēlos zināt - vai jums ir dators? Vai mūki izmanto jaunākās tehnoloģijas?»

Dalailama: «Dzīve ir kļuvusi visnotaļ materiālistiska. Mēs visi dzīvojam materiālā pasaulē. Arī esošā izglītība orientējas uz materiālajām vērtībām. Un ir izaugusi paaudze, kas dzīvo materiālā pasaulē. Psihologi un zinātnieki arī mūsdienās runā tikai par maņu prātu, nevis mentālo apziņu. Zinātnieki prātu saista tikai ar smadzenēm, bet mentālā apziņa nav atkarīga tikai no maņām. Jau Indijā pirms 3000 gadiem runāja par to. Manuprāt, šis viss ir jārunā izglītības līmenī, ka iekšējās vērtības balstās uz veselo saprātu. Sākot no bērnudārza līmeņa līdz augstākajai izglītībai. Un jāmāca, ka iekšējās vērtības balstās arī uz zinātniskiem atklājumiem, nevis tikai reliģiskām vērtībām.

Protams, arī mēs, budistu mūki, esam cilvēki, kas dzīvo šajā pasaulē ar materiālajām vērtībām. Jā, man ir dators. (Smejas.) Bet atcerieties, ka ar to, ka man ir šādas drānas, nepietiek, lai būtu budistu mūks. Ar to ir par maz...»