No šodienas līdz 17. septembrim ar četriem muzikāli daudzpusīgiem koncertiem Dzintaru koncertzālē izskanēs XIV Kremerata Baltica festivāls, kas veltīts izcilā vijolnieka Gidona Krēmera 70 un viņa izveidotā kamerorķestra «Kremerata Baltica» 20 gadu jubilejai.

«Esmu ļoti laimīgs, ka «Kremerata» Baltica atradusi savu vasaras mājvietu Dzintaros, kur pats sāku savu mūziķa karjeru. Festivāla programmu veidojam kopā ar Baltijas mūziķiem un komponistiem, kuri bijuši ar mums kopā kopš «Kremerata Baltica» sākuma pirms 20 gadiem,» runājot par jubilejas festivālu, uzsver pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers.

Kremerata Baltica festivāla atklāšanas koncertā «Viva MOZART!» 14. septembrī plkst. 19:30 ļausimies Mocarta mūzikas dzirkstošajam garam, kurš kā neviens cits īpaši piemērots dubultjubilejas gada svētkiem. «Sinfonia concertante», absolūtā skaistuma pērlē vijolei un altam mirdzēs «Kremerata» ilggadējā pirmā vijole Eva Bindere un altiste Santa Vižine. Toties barokāli dramatiskās krāsās ģeniālais austrietis atklāsies Adagio un fūgā do minorā. Lidojoša polifonija un silts lirisms Mocarta mazajā mesā ar Kristīnes Gailītes spožo soprānu, dziedātājām Viktoriju Pakalnieci (soprāns) un Sabīni Krilovu (mecosoprāns), ērģelnieku Jāni Pelšu, kā arī jauno lietuviešu talantu – Martinu Stakioni pie diriģenta pults. Kā arī neparasta rietumu un austrumu kultūru satikšanās klusuma alķīmiķa, igauņa Arvo Perta skaņdarbā Orient&Occident.

Šīsdienas koncertā notiks arī Elmāra Zemoviča grāmatas «Simfoniskā koncertdzīve Jūrmalā līdz 1940. gadam» atvēršanas svētki, par kuru muzikologs Arnolds Klotiņš ir sacījis: «Mūsu priekšā ir grāmata par agrāk gandrīz neskartu Latvijas mūzikas dzīves nozari, kuras vēsture sniedzas atpakaļ līdz 1840.gadam...» Grāmatā Jūrmalas simfonisko koncertu vēsture iedalīta divos laikposmos: līdz Pirmajam pasaules karam un – no valsts dibināšanas līdz 1940. gada okupācijai. Viegli saprast, ka pirmajā laikposmā, kas sākas pirms 19. gadsimta vidus, absolūti dominē vietējās vācbaltiešu sabiedrības norises. Šeit orķestru, solistu, diriģentu, mūzikas kritiķu vārdi, kas īsi komentēti, kā arī sava laika preses vērtējumi, attēli u. d. c. dati pa lielākajai daļai latviešu izdevumā parādās pirmoreiz. Ne mazāk pirmreizējas ir ziņas par spēlētajiem skaņdarbiem. Tiem norādīts ne tikai Jūrmalas pirmatskaņojuma datums, bet novērsti arī regulārie mūzikas vēsturnieku klupšanas akmeņi – sniegtas reizi par visām reizēm precīzas ziņas par katras latviešu kompozīcijas rašanos un pirmatskaņojumu, lai kur tas būtu noticis,» uzsver Arnolds Klotiņš.

Nākamajos Kremerata Baltica festivāla koncertos tiksimies ar pasaulslaveno mandolīnas virtuozu Avi Avitālu, operdziedātāju Elīnu Šimkus, talantīgo pianistu Georgiju Osokinu, Rīgas Doma meiteņu kori «Tiara», klavesīna spēles meistaru Reinutu Tepu un citiem māksliniekiem.

15. septembra koncerts «Oņegina kontrapunkti» būs veltījums izcilajam komponistam Georgam Pelēcim, kurš ir viens no tiem autoriem, ar kuru Gidonu Krēmeru un «Kremerata Baltica» saista ilga un radoši piepildīta draudzība. «Kremeratai» tapušie skaņdarbi, ieraksti un atskaņojumi ārzemēs – tas ir brīnišķīgi skaists komponista un interpreta mākslas sadarbības stāsts, kam varam būt liecinieki šajā jubilejas koncertā. Georga Pelēča skaņrade valdzina ar silto, rāmo prieku, demokrātisko valodu, gaišumu, kurā jūtams bērna naivums un nobriedis viedums. Starp īpaši arī Krēmeram rakstītiem darbiem koncertā skanēs arī jaundarbs «Oņegina kontrapunkti» ar Puškina dzeju, kurā savītas Tatjanas un Oņegina vēstules, vēsmojot šķīstumam, vaļsirdībai un romantismam, kas neiztiek arī bez mokām, lūgšanām un izmisuma.

Savukārt 16. septembra koncerts «KREMERATA KAMERATA. In memoriam Pēteris Plakidis» būs veltījums neatkārtojamajam latviešu komponistam Pēterim Plakidim, kurš šā gada augustā aizgāja mūžībā. Plakidim piemīt ne ar ko nesajaucama mūzikas valodas vārdnīca, kas reizē ir tik vienreizēji latviska un ģeniāli universāla. Viņš bija īpašs skaņradis, kurš mīlēja kamermūziku – pats spēlēja klavieres un komponēja tuvākajiem cilvēkiem. Šajā koncertā, kurā bija plānota paša Plakida piedalīšanās «Romantiskās mūzikas» atskaņojumā pie klavierēm, skanēs komponista instrumentālās kamermūzikas šedevri – «Mazs koncerts divām vijolēm» un invencija «Kvintas divām klavierēm». Līdzās arī laikabiedri un viņu pirmatskaņojumi Latvijā – šķelmīgais un Kremeratai tuvais komponists Leonīds Desjatņikovs, mūsdienu klaviermūzikas dižgars Nikolajs Kapustins un gruzīns Sulhans Cincadze ar Sešām miniatūrām pasaulslavenā mandolīnista, ECHO balvas ieguvēja Avi Avitala izpildījumā.

«Kremerata Baltica» festivāla noslēguma galā koncerts «Viva the keyboard!» 17. septembrī būs slavas dziesma taustiņinstrumentu mūzikai un tās virtuoziem – igauņu klavesīna spēles meistaram Reinutam Tepam, filozofiskajam Georgijam Osokinam un pasaules prestižākajās koncertzālēs spēlējošajam Andrium Žlabim. Laikmetu saites ar barokālu klavesīnu un 20. gadsimtu savīsies Gurecka mūzikā, apdāvinātās britu simfoniķes Annas Klainas koncertā mandolīnai žilbinās Avi Avitāls, mandolīnists ar pasaules vārdu. Jaunais latviešu skaņu burvis, klausītāju mīlētais komponists Jēkabs Jančevskis aizvedīs noslēpumainā sarunā ar kokiem īpaši Kremeratai rakstītājā skaņdarbā Lignum. Koncerta izskaņā latviešu mūzikas nepārspējamais šedevrs, nule mūžībā aizgājušā Pētera Plakida Mūzika sitaminstrumentiem, stīgām un klavierēm – komponista jaunības dienu meistardarbs, kas arī 2017. gadā pārsteidz ar savu spilgtumu, daudzveidīgo tēlu galeriju un laikmetīgo dramatismu.

Šogad izcilais vijolnieks Gidons Krēmers svin 70, bet viņa izveidotais kamerorķestris «Kremerata Baltica» 20 gadu jubileju. Īpašs prieks, ka šajā dubultjubilejas gadā Dzintaru koncertzālē izskanēs XIV Kremerata Baltica festivāls. No 14. līdz 17. septembrim četros muzikāli daudzpusīgos koncertos līdzās izcilajiem kamerorķestra «Kremerata Baltica» mūziķiem festivālā mirdzēs pasaulslavenais mandolīnas virtuozs Avi Avitāls, operdziedātāja Elīna Šimkus, talantīgais pianists Georgijs Osokins, Rīgas Doma meiteņu koris «Tiara», klavesīna spēles meistars Reinuts Teps, jaunais lietuviešu talants, diriģents Martīns Staķonis un citi mākslinieki.