Par projektu rezultātiem KM informēja 6. septembrī, EEZ perioda noslēguma konferencē.

«Paveiktais vēlreiz pierāda, ka kultūras mantojums nav tikai pagātne un vēsture, bet lielā mērā mūsu izpratne par nacionālām vērtībām un atbildīga attieksme pret nākotni. Esmu gandarīta, ka visos EEZ programmā atjaunotajos objektos izmantotas autentiskas un rūpīgi izpētītas metodes. Atjaunotās ēkas mudina ne tikai pasargāt un saglabāt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm, bet arī nodot tālāk zināšanas un prasmes, nezaudējot attiecīgā vēstures posma elpu ar tam raksturīgajām iezīmēm un detaļām, izmantotajām metodēm un darbarīkiem,» aicinot iegūto pieredzi izmantot arī turpmāk, akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Projektu ietvaros restaurēta Liepājas ostas noliktavas ēka, Elejas muižas Tējas namiņš, Kuldīgas vecais rātsnams, Jāņa Akuratera muzejs, Ludzas Lielā sinagoga un Rēzeknes Zaļā sinagoga, veikti atjaunošanas darbi Cēsu viduslaiku pilī, atjaunota Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā un māja Rīgā, kā arī Raiņa muzejs «Tadenava».

Veikta arīdzan Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde. Uzsākti pārbūves darbi Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā. 11 projekti īstenoti, lai nodrošinātu dažādas ar abu valstu kultūras apmaiņu saistītas aktivitātes.

Ar piemēriem aicinām iepazīties, ieskatoties izdevumā «Latvija. Norvēģija. Sadarbība kultūras mantojuma saglabāšanā»

Konferences ievaddaļā Norvēģijas Karalistes un pašmāju partneri devās projektu vizītēs, apmeklējot trīs Rīgas apkaimē atjaunotos muzejus – t.s. «Bezdelīgu» jeb Liepājas ostas noliktavas ēku, kas atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Raiņa un Aspazijas muzeju Jūrmalā, kā arī Rīgas Jūgendstila centru. Konferences noslēgumā abu valstu eksperti diskutēja par kultūras mantojuma attīstības perspektīvām, īstenoto pasākumu ilgtspēju un starptautiskās partnerības turpināšanu.

Abu valstu eksperti bija vienisprātis, ka investīcijas sekmējušas gan Latvijas kultūrvēstures objektu fizisko, gan uztveres pieejamību – aktualizēts un dažādots kultūras produktu un pakalpojumu klāsts, tam kļūstot pievilcīgākam dažādām vecumgrupām, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī dažādu reliģisko konfesiju pārstāvjiem.

_{2011. gada 28. aprīlī starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku tika parakstīts Saprašanās memorands par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā. EEZ finanšu instrumenta mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Latvijā ar EEZ līdzfinansējumu īstenots kopumā 21 ar kultūras mantojumu un kultūras apmaiņu saistīts projekts, 10 no tiem jūgendstila un koka arhitektūras mantojuma saglabāšanā.}

www.km.gov.lv