Zirnekļi bija izredzētie, tos nogalināt nez kāpēc nedrīkstēja, tāpēc arī neaiztiku, pat neapgrūtināju tos ar baiļu kliedzieniem, jo bail no zirnekļiem man nekad nav bijis, lai gan dzīvē nav sanācis satikties aci pret aci ar kādu lielo, spalvaino, tad es, iespējams, teiktu ko citu.

Vardes nemocīju, tikai dažreiz ķēru kurkuļus (tie nonākuši šajā tekstā, jo maķenīt izskatās pēc kukaiņiem), bet bez tālāka rīcības plāna – pēc kāda laika tie tika izlaisti atpakaļ dīķī. Sliekas uz pusēm neplēsu, bet varbūt tomēr kādu reizi? Iespējams. Tās ir lietas, par ko diži nedomājam, darām ieraduma vai ziņkāres pēc.