Uzslavas Mārtiņam Braunam rada sliktu dūšu un sirdsapziņas pārmetumus

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Intervijā izdevumam «Kas Jauns» komponists Mārtiņš Brauns dalījās pārdomās par Rīgu, uzslavām un titulētās dziesmas «Saule, Pērkons, Daugava» nozīmi mūsdienās.

Brauns intervijā stāsta, ka puikas gados viņam lauki riebās, bet nu viņš nespēj izturēt pilsētā, braukšanu uz Rīgu slavenajam komponistam izcūko pirmkārt jau Rīgas satiksme, jo, braucot uz kino, tai jāatstāj lielāka nauda, nekā jāmaksā par kino biļeti. Turklāt iztērētie līdzekļi nebūt nenozīmē, ka mašīnai netiks izsisti stikli vai noskrūvētas riepas.

Tāpat Braunu neapmierina mūžīgie «cūku rakumi Rīgas ielās», to dēļ nekad nevar zināt, kur būs kārtējais sastrēgums. Rīgā maz dzirdama latviešu valoda, kas komponistam neiet pie sirds.

Nesen Brauns bija Barselonā, kur saņēma Katalonijas Nacionālo izdevēju apvienības starptautisko balvu par ieguldījumu kultūrā. Kā izrādās, Mārtiņam jebkura uzslava rada sirdsapziņas pārmetumus un sliktu dūšu.

Kā nekā uzslavas veidojas uz veciem lauriem, turklāt, jo vairāk komponists dzird komplimentus, jo vairāk sev uzdod jautājumu - ko lielu viņš izdarījis tieši šodien?!

Reizēm Mārtiņš arī aizdomājas, ka pie tā, kas šobrīd notiek Latvijā, dziesmai «Saule, Pērkons, Daugava» ir nulles vērtība, bet šādas domas uznāk un tikpat ātri pāriet.

Uz augšu
Back