Grupas solists Mārcis Judzis uzbur dziesmas ainu: «Šis ir mans pirmais valsis. Kad rakstīju šo dziesmu, es domāju par divām pasaulēm, par pasauli, kurā nenormētā daudzumā ir «sex, drugs and rock&roll». Bet ir skaidrs, ka viss ātri beigsies un nāksies lidot, cerams mākoņu virzienā, jo, piekopjot šo dzīvesveidu, visiem viņš diemžēl noslēdzas līdzīgi. Tik lielā koncentrācijā dzīvojošs egoisms, kad nekas nav šķērslis, jo ir taču baudas un tās nedrīkst palaist garām. Un ir otra puse, kas histēriski kliedz: «Hei, es esmu šeit. Es mīlu tevi! Tev viss izdosies! Es ilgojos pēc tevis! Mīlu... Tu atkal mani piemānīji, Bannij!» Tās ir divas planētas, kuras nespēj savienoties.»

Nevaldāmajam optimistam Bannijam ir truša vārds, depresīva sieva un dēls, kurš ļoti mīl savu tēti. Bannijs braukā apkārt, pārdodot sapņus. Sapnis, protams, ir viņš pats - pasaules līmeņa jāklis ar magnētisku pievilcību un nemitīgu erekciju. Kad viss noiet greizi, viņš cenšas nodot savu īpašo talantu, ko mantojis no sava šobrīd psihā tēva, savam dēlam.

Bannijs jebkurā brīdī ir gatavs uzsaukt tostu par dzīvi un visiem sūdiem, kas tajā notiek. Bet Ragainais Slepkava jau tuvojas, tāpēc ir jātur acis vaļā.