Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Atskats. «Dzeja bez robežām»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

No 2. līdz 4. jūnijam Rīgā pirmo reizi notika trilingvāls dzejas festivāls «Dzeja bez robežām», kā arī pirmo reizi tika pasniegta festivāla literārā balva – par laureāti kļuva krievu dzejniece Gaļina Rimbu.

2.-4. jūnijā Kaņepes Kultūras centrā notika festivāla «Dzeja bez robežām» dzejas lasījumi – skanēja dzejoļi latviešu, krievu un zviedru valodās – katrs dzejolis oriģinālā un atdzejojumā divās valodās. Latvijas, Krievijas un Zviedrijas poētisko tradīciju pārstāvēja tādi izcili meistari kā Jānis Rokpelnis, Ļevs Rubinšteins un Anna Jederlunda, kā arī jaunākas paaudzes spilgtākie pārstāvji. Pie festivāla autoru atdzejojumiem ir strādājuši vadošie dzejnieki-atdzejotāji no trim valstīm – kuru skaitā ir Kārlis Vērdiņš, Aljoša Prokopjevs, Larss Klebergs, Mikaels Ņudaļs. Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli-poētiskie priekšnesumi, kuros uzstājās tādi dzejnieki kā Sergejs Timofejevs, Natālija Azarova un Gaļina Rimbu - sadarbībā ar mūziķiem no Rīgas un Berlīnes.

Foto: publicitātes

Festivāla noslēgumā dzejnieki-dalībnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. 7 no 11 dzejniekiem nosauca par laureāti dzejnieci no Krievijas - Gaļinu Rimbu. Izteicot pateicību saviem kolēģiem, Rimbu pasvītroja, ka tikšanās ar autoriem no citām valstīm un dažādām rakstīšanas metodēm festivāla gaitā, priekš viņas kļuva ne tikai par poētisko, bet arī par politisko notikumu. Festivāla laureātei tika pasniegts balvas simboliskais veidols – Sabīnes Moores mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu un zviedru valodās.

Foto: publicitātes

Festivālu «Dzeja bez robežām» rīkoja biedrība «Literatūra bez robežām» (Literature without borders), Latvijas nekomerciālā organizācija, kas nopublicēja virkni poētisko krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem.

Festivāls tiek rīkots ar Zviedrijas Kultūras padomes, Zviedrijas akadēmijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Nepalaid garām!

Uz augšu