At the Drive-In «In·ter a·li·a»

(Rise) 7/12

Īss atskats vēsturē. Tātad minētais albums «Relationship of Command» bija trešais albums grupas diskogrāfijā un uzskatāms par vienu no žanra stūrakmeņiem.

Tas bija ieraksts, kas tika izdots un rezonēja laikā, kad topos dominēja «Limp Bizkit» un «Stereophonics» - attiecīgi slikts ņūmetāls un slikts britroks.

Arī mūzikas prese par grupu bija sajūsmā un jau gatavojās viņus pasludināt par jaunajiem rokmūzikas glābējiem, taču tad «At the Drive-In» negaidīti paziņo par savas darbības izbeigšanu. Ansambļa dalībieki sadalās divās grupās - vieni sevi nodēvē par «Sparta» (ar ģitāristu Džimu Vordu (Jim Ward)), otri - «The Mars Volta» (ar solistu Sedriku Biksleru Zavalu (Cedric Bixler-Zavala) un ģitāristu Omāru Rodrigesu Lopesu (Omar Rodríguez-López)).

Tikai 2012. gadā notiek atkalapvienošanās un koncerti, tiesa, grupa drīz saprot, ka spēlēt vecas dziesmas nav nekāds kaifs, un drīz atkal pajūk.

2014. gadā Zavala un Lopess apvienojas, izveidojot diezgan tradicionālu alternatīvā roka projektu «Antemasque», kurā bungas pat spēlēja poppanka apvienības «Blink 182» mūziķis Treviss Barkers (Travis Barker), taču tad seko vēl viens mēģinājums atkalapvienot «At the Drive-In». Tas izdodas, taču pēc pirmajiem mēģinājumiem, par aiziešanu paziņo «spartietis» Džims Vords. Viņa vietā stājas cits «Sparta» mūziķis Kīlijs Deiviss. Rezultātā, radot jaunu mūziku turnejas laikā kādā sutīgā studijā Dienvidkorejā, arī tapis «In·ter a·li·a» (visa cita starpā, - latīņu val.).

Ierakstu producējis Omārs Rodrigess Lopess un Ričs Kostlijs (Rich Costey), kurš strādājis ar «Muse» un «Biffy Clyro», un tas ierakstīts leģendārajā Holivudas «Sound Factory».

Paši mūziķi atzīst, ka apzināti centušies atgriezties atpakaļ gadu desmita sākumā, lai radītu likumsakarīgu turpinājumu 2000. gada albumam «Relationship of Command».

«Būtu jau fantastiski, ja mēs varētu atsākt tieši no tās pašas vietas, kur pārtraucām,» kādā intervijā saka Zavala. «Taču tas nav iespējams. Ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem.»

Diemžēl šī pielāgošanās nav izdevusies. Ieraksts, lai arī atgādina agrīno «At the Drive-In», neelpo.

Ir sajūta, ka mūziķiem ir sasietas rokas, cenšoties radīt ko tādu, kas pašiem vairs sen nav aktuāls.

Albums ir smagnējs alternatīvā roka, emo un hārdkora sakausējums, bez izteiktiem, spilgtiem rifiem, bez spēcīgām melodijām.

Saturiski dziesmas kritizē pastāvošo iekārtu, sabiedrību, tās tikumus. Zavala ir liels zinātniskās fantastikas autora, amerikāņu rakstnieka Filipa Dika (Philip K. Dick) cienītājs. «Daudz kur smēlos iedvesmu viņa darbos. Var kaut vai ņemt kā piemēru viņa romānu «Cilvēks augstajā pilī» (1964), kurā portretēta realitāte, kurā nacisti ir uzvarētāji. Es domāju, ka viņš lieliski paredzēja nākotni,» saka Zavala, kurš, protams, savos tekstos asi kritizē notiekošo Amerikā un pasaulē kopumā.

Pirmais singls «Governed By Contagions» («Sērgas vadīti») pieskaras jautājumam par policijas vardarbību pret afroamerikāņiem, kaut tieši Zavala kārtībsargus nekritizē, jo daļēji izprot arī viņu argumentus.

Grūti pat izcelt kādu skaņdarbu, jo pat pēc vairākām noklausīšanās reizēm neviens skaņdarbs tā īsti nepārliecina. Nepārprotiet, albums ir gana skanīgs, taču tas ne tuvu nav tik labs kā «Relationship of Command», un te nevilšus rodas jautājums - vai šāda atkalapvienošanās attaisnojusies?

05.05.2017.