Fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām sociālajā tīklā «Facebook» publicējis ierakstu, kurā dalās savās vēlmēs un pārdomās, ko viņš kā rīdzinieks un Latvijas patriots vēlas redzēt savā pilsētā.
Aleksandrs Sokolovs: Nevaru klusēt par to, kas notiek valstī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas nav plāns, ko es darītu, ja es būtu mērs. Tās ir drīzāk manas personīgās vēlmes un pārdomas, kuras varētu īstenot topošais pilsētas galva. Es skaidri un precīzi zinu, ko gribu,» sociālajā tīklā atklāj talantīgais fotogrāfs.
«Es esmu Latvijas patriots. Esmu aktīvs pilsonis un mīlu savu valsti. Man rūp un uztrauc viss, kas notiek man apkārt, tādēļ nevaru atļauties tikai klusi vērot un neko neteikt, nekā neiesaistīties... Es ļoti skaidri un precīzi zinu, ko gribu.
Nodokļu maksātājiem ir jāzina, kur tiek tērēta viņu nauda. Nav nekāda budžeta! Ir tikai nodokļu maksātāju nauda! Pilsētas finanšu sistēmai jābūt maksimāli caurspīdīgai. Ir jābūt pamatotiem paskaidrojumiem valsts mēroga «iepirkumiem», lai nebūtu situācijas, kad bruģa cena ir trīs reizes lielāka, nekā tas bruģis maksā «Depo».
Es jūtu vilšanos, kad ziņās redzu publicētās tāmes. Vai mums ir tik vitāli nepieciešams ieguldīt miljardus visādos šaubīgos projektos? Tilts, bibliotēka, muzejs... jautājums, kāpēc citur pasaulē līdzīgi objekti izmaksā ievērojami lētāk?!
Pastāvīgi jāuztur komunikācija ar iedzīvotājiem, lai skaidri zinātu viņu vēlmes un precīzi noteiktu prioritātes, lai nesanāk situācija, kad miljoni tiek ieguldīti tramvaja līnijā, kura pēc tam nevienam nav vajadzīga.
Iedzīvotājiem jādod iespēja pašiem izvēlēties sev piemērotāko variantu, piemēram, vai pilsēta iztērēs 500 tūkstošus eiro svētkiem ar salūtu, vai arī tā nauda aizies ielu asfaltēšanai.
Ceļam jābūt gludam un bez ielāpiem. Asfalts jāliek tā, lai nebūtu katru gadu tas jāmaina. Protams, ir ieinteresēti cilvēki, kam ir izdevīgi to mainīt biežāk... Mani kā iedzīvotāju tas neapmierina. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj būvēt ielas segumu tā, lai to nevajadzētu mainīt nākamos 30 gadus.
Prioritāte automašīnām. Veloceliņi nav jāierīko jau tā šaurajās ielās. Ielām jābūt organizētām tā, lai būtu iespējams ātri un bez sastrēgumiem pārvietoties automašīnām un lai būtu iespēja viegli un ātri «noparkoties».
Drošībai uz ielām ir jābūt prioritātei. Es kā iedzīvotājs justos labāk, ja vairākās Rīgas vietās būtu spožāks apgaismojums naktīs un ne tikai Vecrīgā, bet arī citur būtu ierīkotas policijas novērošanas kameras. Tas paaugstinātu kopējo pilsētas drošību.
Kaut arī esmu patriots, es neuzskatu par pareizu tautas šķelšanu, ko, manuprāt, saviem personīgajiem mērķiem izmanto gandrīz visi politiķi.
Uzskatu, ka mums nepieciešams attīstīties, nedomājot par to, kādā valodā kurš runā un kādu tautu pārstāv. Domāju, ka politiķim vienmēr jāatceras savs pamatmērķis - iedzīvotāju labklājības veicināšana.
Politiķim jārīkojas racionāli un pragmatiski. Pirms pieņem jebkādu lēmumu, jāuzdod jautājums: «Vai tiešām mana rīcība uzlabos parastā iedzīvotāja dzīves kvalitāti?»
Es labprāt pats iestātos kādā partijā, bet diemžēl mani uzskati un principi nesakrīt ne ar vienu no esošajiem politiskajiem spēkiem. Diemžēl.
Tās ir pamatlietas, kuras man personīgi ļoti rūp. Es vēlos, lai mūsu pilsēta būtu ērta, droša un skaista. Vai es gribu pārāk daudz?»