Kendrick Lamar «DAMN.»

(Interscope Records) 10/12

Dievs un Lucifers, ko nozīmē būt līderim un kā izmantot slavas sniegtās priekšrocības - šīs tēmas skartas ne tikai šajā albumā, bet plaši aprunātas arī ar «Grammy» balvu apbalvotajā žanra šedevrā «To Pimp A Butterfly» (skat. recenziju). Tomēr šoreiz Kendriks gājis dziļumā, izaicinot gan medijus, gan citus reperus, gan Dievu un galu galā pats sevi.

Kendrika ceturtais albums «DAMN.» iesākas ar monologu, kurā reperis stāsta par kādu aklu sievieti, kas šķiet kaut ko pazaudējusi. Atskan šāvieni, un seko fragments no «Fox News» ziņām, kurās diktori kritizē Kendrika uzstāšanos BET balvas pasniegšanas ceremonijā, kurā uz sadauzītas policijas automašīnas viņš repoja #BlackLivesMatter manifestu «Alright».

«Tieši tāpēc es domāju, ka hiphops pēdējos gados ir nodarījis lielāku kaitējumu afroamerikāņiem nekā rasisms,» izteicies diktors Heraldo Rivera (Geraldo Rivera).

Kā vēlāk no albuma saprotams, pats Lamārs nav sajūsmā, ka tiek pataisīts par antivaroni, un dziesmā «FEEL.» retoriski jautā: «Ir sajūta, ka visa pasaule vēlas, lai par viņiem aizlūdzu, bet kurš, sasodīts, lūgs par mani?» («I feel like the whole world want me to pray for 'em/But who the fuck prayin' for me?»)

Lamārs deklamē, ka viņam nav atbildes, viņš nav nekāds glābējs, un vispār jūtams, ka viņš ir tā kā mazliet vīlies Dievā... Tas jūtams skaņdarbā «YAH.», kurā repo, ka Dievs viņu pametis, jo viņš nav bijis pietiekoši morāli tīrs. «Kāpēc, Dievs, man ir jācieš?» viņš jautā dziesmā «FEAR.». Savukārt «LUST.», kurā skan interesants reversēts bīts, un viesmākslinieks «Kaytranada» dzied falsetā, viņš apdzied savu «grēcīgo» repa superzvaigznes ikdienu, kurā netrūkst daudz seksa, marihuānas un uzdzīves.

Ideja par albuma nosaukumu «Damn.», visticamāk, nāk no Toras, jūdaisma svētajiem rakstiem, kur 5. grāmatā uzskaitīti visi iemesli tam, kāpēc cilvēks var tapt nolādēts. Uz «Toru» Lamārs atsaucas jau minētajā «YAH.», deklamējot, ka viņš nav nekāds politiķis, bet gan izraelīts. («I’m a Israelite - don't call me black no mo»)

Atkāpjoties no reliģiskā konteksta («HUMBLE.» klips vien ir viens liels reliģisks simbols), pieminēšu, ka plati caurvij arī Donalda Trampa politikas kritika.

Spilgtas rindas iekļautas dziesmā «LUST.».

_{«We all woke up tryin' tune to the daily news}

_{Looking for confirmation hoping election wasn't true.»}

Muzikāli šajā albumā Kendriks atteicies no džeza dekorācijām un piedāvā mums diezgan tradicionālu, tiešu, bet vienlaikus gana apcerīgu repa ierakstu. Daudzās dziesmās izteikti jūtams dzīvais bass, šur tur iestrādātas 70. gadu psihedēliskā soula dekorācijas.

Kopumā šis varētu būt muzikāli «popsīgākais» Lamāra darbs. Saturiski tieši pretēji - emocionālākais un dusmīgākais.

Ar bītiem Kendrikam palīdzējis Komptonas bītmeikers «Sounwave», grupa «BADBADNOTGOOD», inteliģentās popmūzikas producents, dueta «The Bird And The Bee» dalībnieks Gregs Kurstins (Greg Kurstin) u.c.

Pirms albuma izdošanas daudzi bija mazliet nobažījušies par to, ko albumā dara Bono un «U2» un kā tas izklausīsies, bet, noklausoties īru kvarteta un Lamāra kopdarbu «XXX.», top skaidrs, ka šī sadarbība nostrādā. Bono iedziedas tikai pāris vietās, bet visi pārējie «U2» raksturīgie elementi nemaz nav klātesoši.

Arī duets ar Rianu (Rihanna) platē iederas lieliski. To pašu var teikt par jauno Losandželosas dziedātāju Zakari (Zacari Pacaldo), kura falsets dzirdams «mīlas balādē», kas, visticamāk, veltīta Lamāra ilggadējai draudzenei Vitnijai Alfordai.

@kendricklamar with fiancé Whitney Alford in the #ComptonChristmasParade. #ChristmasinCompton pic.twitter.com/62ZGjPiXzt— The City of Compton (@ComptonCityHall) December 12, 2015

Šobrīd Lamārs ir hiphopa spožākā zvaigzne, kas ne tikai rada muzikāli augstvērtīgu, sociāli jūtīgu, bet arī plaši rezonējošu mūziku.

Rekomendēju!

Izdošanas datums - 14.04.2017.