Arī 26 gadus vecais britu jauneklis Odels, kas 2013. gadā uzstājās «Positivus», savulaik pamatīgi kritis mūzikas ekspertu nežēlastībā. «Kaut kas no Bena Hovarda, kaut kas no Adeles, no Keane, Florenses Velšas un Markusa Mamforda pēcpuses,» tā Odela debijas plati (skat. TVNET recenziju) savulaik raksturoja izdevuma NME kritiķis, iešķiebdams albumam apaļu nulli - 0/10. Uz redakciju pat zvanīja Odela tēvs, kas situāciju diemžēl nepadarīja labāku.

Par spīti šādām recenzijām, mūziķi turpina muzicēt, radīt un gūt arvien lielākus panākumus. Arī Toms Odels, kurš izdevis jau divus albumus, ļoti veiksmīgi pagājušogad atzīmējās ar emocionālu klavierbalādi «Another Love», kurai «Youtube» vien ir vairāk nekā 140 miljoni skatījumu.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī Rīgā «Palladium» koncertzālē bija pulcējušies daudzi mūziķa talanta cienītāji. Cienītājas gan bija nospiedošā vairākumā...

Pirms Odela ar kvalitatīvu priekšnesumu publiku izklaidēja pašmāju grupa «Franco Franco». Jaunie mūziķi, kuri šogad uzmirdzēja TV šovā «Supernova», bija mazliet satraukušies, taču apliecināja, ka ir gatavi kāpt uz vēl lielākām skatuvēm. Vienīgais, pret ko varētu iebilst, - pārāk uzkrītoši daudz tiek izmantotas iepriekš ierakstītas fona balsis, kas rada iespaidu, ka grupa daļēji uzstājas ar fonogrammu.

Savukārt Odels ar pavadošo grupu (divas bungas, bass, ģitāra) centās maksimāli visu spēlēt «dzīvajā». Nenoliedzami koncerts no profesionālā viedokļa bija visaugstākajā līmenī. Toms lieliski pārvalda klavieres, precīzi, izjusti dzied, arī pārējie mūziķi zina, ko dara, atstājot pārliecināta kolektīva iespaidu.

Koncerts iesākās ar jaunās plates skaņdarbu «Still Getting Used To Being On My Own», tam sekoja «I Know» no debijas plates, un tās laikā Odels uzreiz nodibināja kontaktu ar publiku.

Muzikāli Odels pārstāv pēdējā gadu desmita emocionālo klavierbalāžu skolu, smeļoties iedvesmu arī no 70. gadu Eltona Džona, Bilija Džoela un pat Brūsa Springstīna mūzikas. Un tas viņam padodas visnotaļ labi -

eltondžoniskie klavieru akordi kopā ar Džeikam Bagam radniecīgo pusaudzisko balss krekšķi nerada šaubas par to, kāpēc Odels ir ievērots.

Tomēr dziesmās, kurās viņš klavieres nespēlē, šķiet, uzreiz kaut kas pajūk.

Tādos jau labi zināmos skaņdarbos kā, piemēram, «Can't Pretend», Odels, pat īpaši neuzaicinot, iesaista publiku, kura skaistā sieviešu korītī klusajās dziesmas vietās atbildēja jauneklim. Esam tomēr kormūzikas un dziedātāju zeme...

Kā izrādās, Odelam sestdien bija vairāk brīva laika un, būdams Rīgā, viņš apmeklēja gan Stūra māju (viņš to nodēvēja par VDK muzeju), gan Mākslas muzeju, kur viņam iepatikās Birutas Delles darbi, ja es pareizi sapratu. Viņu piesaistījušas ne tikai Delles gleznas, bet arī uzvārds, kas fonētiski radniecīgs viņa uzvārdam. «Divas reizes mani gandrīz notrieca tramvajs,» viņš jokodamies stāstīja.

Koncerta vidus daļā izskanēja vairākas balādes tikai klavieru un mutes harmoniku pavadījumā, taču vēlāk Odels, uzkāpdams uz klavierēm, no jauna iekustināja publiku, koncertu noslēgdams ar saviem lielākajiem hitiem «Hold Me» un «Another Love». Protams, uz bis izskanēja vēl pāris dziesmas, to skaitā «Till I Lost».

Visticamāk, publika mājās devās apmierināta. Vairāk šādu koncertu «Palladium»! Pēdējos gados diemžēl arvien retāk tur notiek šāda līmeņa koncerti...