«LNSO klausītājiem sagādājis tikšanos ar Sergeja Prokofjeva mūzikā tērptajiem romantiskajiem Veronas jauniešiem Romeo un Džuljetu. Svītu no Prokofjeva baleta «Romeo un Džuljeta» fragmentiem veidojis koncerta diriģents Normunds Šnē. Svīta sākas ar objektīvi vērojošām, vitālām ainām «Tautas deja» un «Rīta deja», seko rafinētās «Maskas» un «Monteki un Kapuleti» epizode, ko ievada gandrīz pārdabiskas vīzijas zīmējoši pūšaminstrumenti akordi, un noslēgumā liktas daļas «Tibalda nāve» un «Romeo pie Džuljetas kapa»,» koncerta gaitu ieskicē Dižbite-Svarinska.

Koncertā skanēs arī Prokofjeva Pirmais vijolkoncerts, kura atskaņojumā piedalīsies viena no Latvijas jaunās paaudzes talantīgākajām vijolniecēm Elīna Bukša. Būs interesanti dzirdēt, kā mūslaikos skan 1978. gadā komponētais Pētera Vaska pirmais simfoniskais darbs «Sastrēgumstunda» - tas ir viens no šī koncerta lielajiem magnētiem. Tam līdzās skanēs Somijas komponista Sebastiana Fagerlunda skaistais modernisma paraugs «Stonework», norāda pasākuma veidotāji.

Koncerta nosaukums patapināts no Šekspīra, kura slavenā luga «Romeo un Džuljeta» 20. gadsimta 30. gados kļuva par Sergeja Prokofjeva (1891-1953) baleta pamatu. Prokofjeva mūzikas valoda daudziem tobrīd joprojām likās neierasta, un jo sevišķi dejotāji neslēpa attieksmi. Bieži stāstītas anekdotes vēsta par balkona skata mēģinājuma epizodi, kad premjers ironiski jautājis, «sak, ko patlaban apglabājam, uz ko komponists atcirtis, ka «baletdejotāju neaudzinātību apglabājam«». Vairākas tēmas no šī lieldarba ir populāras, jo sevišķi Monteki un Kapuleti dzimtu naidu tēlojošā atvēzīgā, agresīvā asi punktētā tēma.

Tāpat koncertā skanēs Prokofjeva Pirmais vijolkoncerts. "Dzird runājam, ka daudziem mīlestība uz Prokofjeva mūziku sākusies tieši ar Pirmo vijolkoncertu, un viens no šiem daudzajiem ir leģendārais pianists Svjatoslavs Rihters, kurš teicis: "Ja mīli mūziku, man liekas, ir neiespējami palikt šī darba nesavaldzinātam. Iespaids tāds, it kā tu pavasarī pirmoreiz atvērtu logu un pirmoreiz no ielas istabā ievirmotu nemierpilnas skaņas," par komponista ietekmi atgādināja Dižbite-Svarinska.

Koncerta soliste Elīna Bukša ir viena no talantīgākajām Latvijas jaunās paaudzes vijolniecēm. Mūziķe saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2012 kategorijā «Gada debija» un ir prestižā Vindzoras starptautiskā stīginstrumentu konkursa laureāte. Kopš debijas ar Liepājas Simfonisko orķestri 12 gadu vecumā Elīna Bukša uzstājusies ar visiem Latvijas profesionālajiem orķestriem un ievērojamiem simfoniskiem kolektīviem Beļģijā, Japānā, Krievijā, Polijā un citur. Vijolniece spēlējusi tādās koncertzālēs kā «Laeiszhalle» Hamburgā, Pētera Čaikovska koncertzālē Maskavā, Tamperes filharmonija, Briseles «Bozar» un uzstājusies ar Žerāru Kosē, Mariju Žoau Pirešu, Ogistēnu Dimē, Franku Bralē, Anrī Demarketu, Modiljani kvartetu un citiem.

Bukša spēlē Domeniko Montanjanas 1723.gadā darinātu vijoli, kuru mūziķei atvēlējusi Karalienes Elizabetes Mūzikas kapela.

Šajā koncertā pēc ļoti ilga pārtraukuma LNSO repertuārā atgriežas Pētera Vaska (1946) pirmais simfoniskais lieldarbs «Sastrēgumstunda» (1978, arhīvos sastopams arī ar nosaukumu «Mūzikas orķestrim»).

Koncerts "Klasikas virsotnes. Prokofjeva "Romeo un Džuljeta" notiks 17. martā plkst.19 Lielajā ģildē.

Stundu pirms koncerta LNSO gaidīs klausītājus Lielās ģildes Baltajā zālē uz Oresta Silabrieža vadītajām «Pirmskoncerta sarunām», kurās var tuvāk iepazīt vakara programmā iekļautos skaņdarbus un to autorus. «Sarunas» var apmeklēt, uzrādot vakara koncertam nopirkto ieejas biļeti. Šoreiz būs tikšanās ar erudīto maestro Normundu Šnē, kuram Prokofjevs ir viens iecienītākajiem skaņražiem. Biļetes uz LNSO koncertiem var iegādāties «Biļešu paradīzes» tirdzniecības vietās.