Projekts ietver fotogrāfijas, ko trīs gadu laikā ir veidojusi viena no Latvijā atpazīstamākajām fotogrāfēm – Iveta Vaivode.

Kopš Latgales atšķiršanas no Vitebskas guberņas 1917. gadā un iekļaušanas Latvijas valsts sastāvā, šim reģionam ir bijusi īpaša vieta Latvijas nacionālās identitātes veidošanā. Kaut gan Latgale ir daļa no Latvijas, savā ziņā tā veido savrupu zemi, kurā augsta reliģiozitāte mijas ar bagātām tautas tradīcijām. Latgaliešu valoda, katolicisms un neatkārtojama, pat mežonīga lauku ainava tur nonākušam svešiniekam ļauj pieredzēt maģisku un reizē skarbu realitāti. Projekta ietvaros autores gūtā pieredze tika transformēta vizuālā stāstījumā, kas liecina par šīs vietas cilvēkiem, vērtībām un pamazām zūdošām atmiņām.

Iveta Vaivode atzīmē: «Esot Latgalē, mani pārņem zaudējuma, bet vienlaikus mežonīga prieka izjūta. Latgale man ir kļuvusi par metaforu zaudētai bērnībai. Redzot šīs vietas tukšumu un pagājušo laiku mantojuma trūdēšanu, es kļūstu par man zināmās Latgales izzušanas liecinieku. Tomēr tā nav tikai zaudēta pagātne, tas ir mans mēģinājums notvert vēl pēdējās, mums tik pazīstamās ainavas atblāzmas.»

Iveta Vaivode (1979) ir viena no atpazīstamākajām latviešu fotogrāfēm. Ieguvusi Maģistra grādu Ālto Universitātē, Helsinkos. Viņas fotogrāfiju sērija Klēpis guvusi vairākus starptautiskus apbalvojumus, starp kuriem – CO Berlin Talents 2013, Burn Magazine stipendija, CDS Dokumentālās fotogrāfijas balva, kā arī nominācijas pasaules nozīmīgākajos fotokonkursos Sony World Photography Awards un Leica Oscar Barnack Award. Kopš 2008. gada Iveta ir bezpeļņas organizācijas ISSP (Starptautiskā Vasaras fotogrāfijas skola) valdes locekle un ir atbildīga par ISSP Skolas mācību programmu un atsevišķu kursu pasniegšanu.

_{Izstādes atklāšana paredzēta 26. janvārī, plkst. 17 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8.}