_{(ziņa papildināta saskaņā ar jaunāko informāciju)}

Jau plkst.18 sabiedriskais transports virzienā no Rīgas centra uz Mežaparku bija pārpildīts, neraugoties uz to, ka, piemēram, 11.maršruta tramvaji kursēja tikai ar teju divu līdz trīs minūšu intervālu, novēroja aģentūra LETA.

Priekšnesumu ar uzrunu ievadīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde, atsaucoties uz dzejnieka Ojāra Vācieša vārdiem: «Kad esat tukši, ejiet uz Lielo estrādi,» pauda, ka tautas pašapziņas un pašcieņas kultūrtelpas vadītāji ir Dziesmu svētku Virsvadītāji un Goda virsvadītāji. Kā svētku tradīcijai neatņemamas personības ministre pieminēja gan tos Virsdiriģentus, kuri piedalās šajos Dziesmu svētkos, gan arī tos, kuri devušies jau «Zvaigžņu ceļā». Savukārt runas noslēgumā Melbārde sacīja, ka aizvadītajos «Dziesmu karos» bija vērojama jau nākamā Virsdiriģentu paaudze, kas Dziesmu svētku tradīciju nesīs tālāk nākotnē.

Kopkoris ar gavilēm atkārtojumus pieprasīja tādām dziesmām kā Emīla Dārziņa «Lauztās priedes», Raimonda Paula «Manai Dzimtenei» un Mārtiņa Brauna «Saule, Perkons, Daugava».

Svētku noslēguma koncerts bija veidots kā došanās pa «Zvaigžņu ceļu» caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa «Piena Ceļu» atgrieztos mājās. Katrā no koncerta «lokiem» jeb daļām ietvertas laika griežu liktenīgās dziesmas, latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi.

Koncertā izskanēja Jāzepa Vītola, Baumaņu Kārļa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Volfganga Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Jūlija Rozīša, Pētera Barisona, Aldoņa Kalniņa Lūcijas Garūtas, Valtera Kaminska, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula, Valta Pūces, Selgas Mences, Uģa Prauliņa, Ērika Ešenvalda, Pētera Plakida, Mārtiņa Brauna, Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna dziesmas un Tālivalža Keniņa, Alfrēda Feila, Ilonas Rupaines, Alfrēda Kalniņa, Valda Zilvera, Jura Karlsona un Raimonda Paula tautasdziesmu apdares, kā arī Gunāra Ordelovska, Pētera Butāna un Jura Karlsona skaņdarbi pūtēju orķestrim.

Koristi dziedāja virsdiriģentu Kaspara Ādamsona, Airas Birziņas, Ginta Ceplenieka, Ivara Cinkusa, Agitas Ikaunieces, Mārtiņa Klišāna, Sigvarda Kļavas, Māras Marnauzas, Andreja Mūrnieka, Māra Sirmā, Inta Teterovska, Ilzes Valces, Romāna Vanaga, kā arī Goda virsdiriģentu Terēzijas Brokas, Jāņa Erenštreita, Andreja Jansona, Jura Kļaviņa, Jēkaba Ozoliņa, Arvīda Platpera, Edgara Račevska un Jāņa Zirņa vadībā.

Pasākuma mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Klišāns. Tā režiju veidojis Uģis Brikmanis, bet scenogrāfiju - Aigars Ozoliņš.

Latviešu komponistu kora dziesmas un instrumentālos skaņdarbus, latviešu skatuviskās dejas izpildīs 16 500 jaukto, sieviešu, vīru un senioru koru dziedātāji, 1200 dejotāji un 1500 pūtēju orķestru mūziķi, solisti.

Kā ziņots, līdz 8.jūlijam Rīgā norisinājās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kuros piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieki. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.