Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Drāmas karaliene. Ieskats jaunajā «Florence And The Machine» platē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Florenses Velšas (Florence Welch) un viņas grupas «Florence and the Machine» mūzikā allaž dominējušas vienlaikus romantiskas un dramatiskas tēmas. Mīlestība nav nekāda jauka pastaiga saulainā parkā, bet gan mūžīgu ciešanu avots... Izņēmums nav arī šis jaunais albums, kurā māksliniece piedāvā desmit jaunas, muzikāli niansētas kompozīcijas.

Florence And The Machine «High As Hope»

(Republic Records) 8/12

Pirmajos trijos ierakstos, nesenākais no tiem izdots 2015. gadā («How Big, How Blue, How Beautiful»), Florence gan muzikāli, gan saturiski pārkāpa vairākas sarkanās līnijas, neprātīgi mētājoties krasu emociju viļņos, turpretī šajā platē «High As Hope» 31 gadu vecā dziedātāja izvēlējusies būt apcerīgāka. Dziesmas ir klusinātas, balstītas klavieru un stīgu aranžējumos, tādējādi izceļot šīs rudmatainās, majestātiskās prerafaelītu brālības tradīciju gara dīvas spēcīgo balsi.

Kā Florence stāsta intervijās, tad visas jaunās dziesmas kā demo sākotnēji tapušas Dienvidlondonā, viņa devusies uz studiju ar velosipēdu, dziesmu idejas iemūžinājusi, tad mājās klausījusies atkal un atkal, lipinājusi klāt jaunas detaļas...

Florence And The Machine
Florence And The Machine Foto: Publicitātes

Kā līdzproducents šajā albumā pieaicināts amerikāņu skaņu vīrs Emīls Heinijs (Emile Haynie), kurš savā «Instagram» publicējis pāris video no ieraksta procesa. Lūk, viens, kurā Florence izteiksmīgi sit bungas.

Recording “Big God” drums in London @florence

A post shared by Emile Haynie (@emilehaynie) on

Sākotnēji Florence vēlējusies albumu saukt «The End of Love» («Mīlas gals»), tomēr albuma miksēšanas sesijās Ņujorkā iedvesmojusies no lielpilsētas augstajiem debesskrāpjiem un radījusi dzejoli «New York Poem (For Polly)», kurā iekļautas šādas rindas - «Ever reaching, high as hope».

«Albumā ir daudz dažādu sajūtu - skumjas, niknums, prieks, bet pāri visam man vēl aizvien ir cerība,»

albuma nosaukuma izvēli skaidro pati dīva.

Albuma jaudīgākā dziesma varētu būt «Hunger», kurā Florence reflektē pati par saviem pusaudža gadiem, vienlaikus uzrunājot mūsdienu padsmitgadniekus. «Es nebiju par sevi pārliecināta kā jauna sieviete,» viņa atklāj. «Biju apjukusi, tāpēc, skatoties uz šodienas pusaudzēm, kas ignorē kaut kādus skaistuma etalonus, jūtos iedvesmota.»

Interesanti, ka par pūtēju grupas aranžējumiem un šur tur par paša saksofona iespēlēm atbildīgs viens no jaunās paaudzes spilgtākajiem džezmeņiem Kamasi Vašingtons (Kamasi Washington).

Kopumā solīds albums, kurā Florence atsedzas klausītājam vairāk nekā līdz šim, taču dziesmu kvalitāte tomēr mazliet pieklibo, tās izskan cita aiz citas, neatstājot paliekošas pēdas.

Izdošanas datums - 29.06.2018.

Nepalaid garām!

Uz augšu