Florence And The Machine «Lungs»

(Island)

9/12

23 gadus vecā velsiete Florense Velša (Florence Welch), kura, līdzīgi kā pirms kāda laiciņa Adele (Adele), jau pirms debijas albuma izdošanas kļuvusi gan par kritiķu mīluli (Critics Choice Award), gan par mūzikas industrijas apzināti popularizētu topošo zvaigzni (BBC «2009. gada Skaņas» trešās vietas ieguvēja), arī šogad jau nominēta prestižajai «Mercury» balvai par labāko gada albumu.

«Gan studijā, gan uz skatuves, gan ierakstā Florense ir neapvaldīta, izteiksmīga un brīnišķīgi dīvaina. Viņas mūzika ir svaiga, aizraujoša un pieejama, un šī kombinācija viņu padara par vienu no popmūzikas visneatvairamākajām jaunajām balsīm,» dziedātāju gada sākumā raksturoja BBC, pielīdzinot savdabīgo savvaļas skaistuli tādām slavenām sievietēm kā Keita Buša, Bjorka un P.Dž. Hārvija.

Mani pirmie iespaidi par Florensi veidojās no meitenes pirmā singla «Kiss with a Fist» (skat. audio), kurā Florence and the Machine blūzīgais skanējums lielā mērā sasaucās ar The White Stripes, vēlāk izdotais «Rabbit Heart (Raise It Up)» savukārt pārāk atgādināja Bat For Lashes, biju noskaņots skeptiski. Tomēr, palasot pāris intervijas, kurā Florense spontāni «šauj ārā» visu, kas uz mēles, aplūkojot «Youtube» vairākus dzīvos ierakstus (skat. video ar lielisko «Dog Days Are Over»), kuros Florense apliecina, ka ir fantastiska vokāliste un harismātiska sieviete, sāku kļūt par Florence and the Machine cienītāju.

Florenses mamma nākusi no mākslas vides, proti, savulaik bijusi Endija Vorhola palīdze, kā arī mākslas vēsturniece, kas studentiem lasījusi lekcijas, piemēram, par kādu Renesanses ēras cimdu pāri. Arī pati Florence studējusi mākslas skolā (Camberwell College of Art), kuras bohēmiskā vide bijusi Florensei ļoti atbilstoša. Skolā meitene aizrāvusies ar pankroku, darbojusies pat grupā ar nosaukumu «The Toxic Cockroaches», jūsmojusi par vietējo pankgrupu «The Ludes», draudzējusies ar vienu no grupas puišiem, vēlāk veltot viņam dziesmu «My Boy Builds Coffins». Drīz pati sākusi sacerēt savas dziesmas, rakstīt savdabīgus spocīgus stāstus par bērniem, kas ieslēgti degošā baznīcā, par putniem un dažādiem mošķiem ...

Kā komentē pati Florense, viņai tīk masīva skaņa, kā piemērus minot gospelmūziku, arī Spiritualized, šādu masīvu, lielu skanējumu dziedātāja centusies arī attīstīt savā debijas platē «Lungs». Albuma skaņas meklējumos Florensei palīdzējuši pieredzējušie producenti Pols Epvorts (Paul Epworth) un Džeimss Fords (James Ford), radot savdabīgu Keitas Bušas, «The White Stripes» un jau minētās «Bat For Lashes» miksu.

Manām ausīm šī masīvā skaņa tomēr ir pārāk uzmācīga un nogurdinoša, es dodu priekšroku plates «nabadzīgāk» aranžētajiem skaņdarbiem. Albuma labākais skaņdarbs, manuprāt, ir ievadošais «Dog Days Are Over», kurā vienkopus sastopas pancīgā un liriskā Florense, protams, fantastisks ir arī jau minētais rokenrols «Kiss with a Fist»:

«You hit me once I hit you back You gave a kick I gave a slap You smashed a plate over my head Then I set fire to our bed»

Soula un blūza estētika veiksmīgi sastopas oriģināli «The Ludes» izpildītajā dziesmā «Girl with One Eye», kurā Florense skar divas no savām mīļākajām tēmām - vainas apziņu un greizsirdību. Lielisks ir arī jau minētais «My Boy Builds Coffins». Simpātiski izklausās arī The Source and Candi Staton 1990. gadu dziesmas versija albuma beigās, «Youtube», starp citu, var atrast arī Bejonsē singla «Halo» jaunklātu versiju Florenses izpildījumā...

Kopumā nedaudz pārproducēts, bet labs ieraksts.

Izdošanas datums - 06.07.2009.