Tvērumi «Audums»

Viens no interesantākajiem šā gada ierakstiem pašmāju hiphopa laukā. Artūrs Skutelis šoreiz elektronisku bītu vietā izvēlējies dzīvo pavadījumu, un radījis konceptuālu mūzikas ierakstu par kāda autora nāvi, kuras izmeklēšanā tiek atrasti dažādi audioieraksti – trīs skaņdarbu kopas jeb cikli, kas savīti vienotā vēstījumā.

Deklamēšana uz dzīvo instrumentu (bungas, bass, ģitāra) pavadījuma pašmāju mūzikā nav nekas jauns, taču, ņemot vērā pasaules hiphopa mūzikas tendences, kad ar reperiem arvien biezāk sadarbojas džeza mūziķi (Roberts Glaspers, BadBadNotGood u.c.), šāds ieraksts šķiet aktuāls.

Lielisks ir Skuteļa vēstījums, brīžiem pieklibo fonētika (platie un šaurie «e»), un diemžēl mazliet iegāž ieraksta tehniskais skanējums. Dzīvo sastāvu kvalitatīvi ierakstīt vienmēr ir bijis izaicinājums. Taču kopumā viens no labākajiem pašmāju hiphopa ierakstiem pēdējo gadu laikā.

Dons «Tepat»

Dons var patikt, var nepatikt, taču nevar noliegt, ka viņš ir atradis muzikālo formulu, kura darbojas, kura uzrunā klausītāju. Ne velti viņš ir atvēzējies uz koncertu (izziņots pat papildkoncerts) Arēnā Rīga un ir drošs, ka viņa skanīgais, fredijmerkūriskais vokāls komplektā ar dziļdomīgajiem vārdiem uzrunās daudzus klausītājus. Jaunajā albumā «Tepat» Dons noriskējis un izmēģinājis pats roku vārdu rakstīšanā (pirms tam plaši izmantoti Ingus Bērziņa teksti), un rezultāts nav nedz sliktāks, nedz labāks. Kāpēc pastnieks svilpo un kaimiņi cilpo? Īstenībā nav pat svarīgi.

Muzikāli albums, kas ir tikai mazliet garāks par 35 minūtēm, ir tradicionāls poproka ieraksts ar dominējošām klavierēm, spēcīgu dziedājumu, līdzi dziedamiem «Ou Oou», pāris akustiskās ģitāras balādēm (pat viens valsis) un atsevišķām astoņdesmito gadu popmūzikas dekorācijām (noslēdzošajā «Labais uzvarēs vienmēr»).

Kaņepe «Divās daļās»

Pirms aptuveni 15 gadiem pie pašmāju hiphopa mūzikas debesīm iemirdzējās savdabīga apvienība ar nosaukumu «Runu zāle». Viens no tās dalībniekiem Kaņepe šogad izdevis spēcīgu, dzēlīgu, tiešu, fonētiski precīzu (kas nav mazsvarīgi) albumu «Divās daļās».

«Albums ir turpinājums 2006. gadā izdotajam albumam «Tad, kad nāk… tie vecie labākie», un tajā ir apkopotas dziesmas, kuru tekstos būs dzirdams mans dzīves skatījums uz lietām, izklaidi un ikdienu no 2007. līdz 2015. gadam,» par ierakstu izteicies pats Keņepe.

Viens no labākajiem šā albuma skaņdarbiem ir «Muzons top», kas ieskaņots ar citu «Runu zāles» reperi BUSH (agrāk zināms kā bū-š). «Pirms sāku repot, noskaidroju, kā ir jāizrunā «desa» [ar plato vai šauro «e»],» repo BUSH.

Vēl kā viesmākslinieki albumā piedalās Džuzepe, Mazais Zaļais un par «Runu zāles» idejisko tēvu dēvētais Rolexus.

Dora «Two Sides»

Interesantiem eksperimentiem šogad ļāvušies divi pašmāju mūzikā labi zināmi personāži - Jānis Šipkēvics (Shipsea, Instrumenti) un viņa domubiedrs - mūziķis un producents Gatis Zaķis (The Mundane, Instrumenti).

Albums, kurā abi mūziķi eksperimentē ar skaņām un balsi, kā paši saka, veidojot skaņu skulptūras, izdots arī vinila platē.

Labākā kompozīcija - noslēdzošā «Two Sides».

Apēdājs «Sēras»

Rokgrupa «Apēdājs» pastāv jau divdesmit gadus, taču šogad izdotais albums «Sēras» ir tikai otrais grupas diskogrāfijā. Izveidojusies Mālpilī kā grupas «Dzelzs vilks» mazais brālītis, apvienība ir palikusi uzticīga smagākai, skarbākai mūzikālajai valodai. «Apēdājs» būtībā ir arhetipiska latviešu smagā, alternatīvā roka grupa, blakus tādām apvienībām kā «Pienvedēja piedzīvojumi», «Rūsa» un «Dzelzs vilks».

«Cilvēki sēro par nāvi, salauztām attiecībām vai zaudētu nevainību. Apēdājs sēro par sagrozīto realitāti, propagandu un sabiedrības apziņas kropļošanu. Cilvēki piedzimst laimīgi, informācija «140 zīmēs» viņus padara viegli ievainojamus, un tas ir skumji,» stāsta grupas līderis un dziesmu tekstu autors Artūrs Jakovļevs, kurš pirms divdesmit gadiem, kad sāka muzicēt, bija vien 13 gadus vecs.