Radio 3 «Klasika» direktore Gunta Vaivode: «7. decembris itāļiem ir gandrīz kā 18.novembris latviešiem vai vismaz Dziesmu svētki.

Šajā dienā viņi ar īpašu lepnumu dzied savu himnu, jo operas dzimtenes slavenākajā teātrī «La Scala» sākas jaunā sezona.

Šoreiz ar dievinātā verista Džakomo Pučīni operas «Madama Butterfly» pirmizrādi, kurai īpašu intrigu piešķir ne tikai latviešu klātbūtne radošajā grupā, bet arī operas pirmās, divcēlienu versijas rekonstrukcija. Cik var nojaust no dažām izrādes fotogrāfijām un Hermaņa pēdējā laika atklāsmēm, tad iestudējums varētu būt gana klasisks, tāpēc jo lielāka iespēja baudīt jūtīgās melodijas, kolorīto orķestri un dzīvot līdzi vienai no muzikāli skaistākajām, bet cilvēciski nežēlīgākajām operas drāmām. Es neizslēdzu, ka daudzi latvieši uz Čo-čo-sanu tagad skatīsies caur Melānijas prizmu.»

Kinoteātra «Splendid Palace» kuratore Daira Āboliņa ir ļoti priecīga par radušos iespēju Rīgas skatītājiem izrādīt pasaules līmeņa operas izrādi, turklāt vēl kādu – būt klāt Alvja Hermaņa veidotās izrādes pirmajā skatē vienā no prestižākajiem gada notikumiem operā. «Opera uz lielā ekrāna, iespējams, ir labākais, ko mums radījušas jaunās tehnoloģijas. Tas garantē klātbūtnes efektu un iespēju šo mākslas darbu redzēt ne tikai kopplānā, kā no piektā balkona, bet arī tuvplānā, kā no pirmās rindas zālē, un tas ir kino pienesums operas baudītājiem. Pati sajūta, ka tu operas pirmizrādi skaties kopā ar publiku vienā no spožākajiem Eiropas opernamiem «La Scala», ir kaut kas satraucošs.

Mēs varam tikai iztēloties to pirmizrādes drudzi, kādu pārdzīvo «Madama Butterfly» jauniestudējuma režisors Alvis Hermanis

un viņa radošā grupa, un justies lepni, ka tas ar mums visiem notiek.»

Opera «Madama Butterfly» pirmo reizi dienas gaismu ieraudzīja 1904. gada februārī tieši «La Scala» opernamā. Par operu tika dedzīgi diskutēts - tā kļuva par upuri komponista ienaidnieku uzbrukumos, vienlaicīgi kļūstot arī par lielu pārsteigumu auditorijai. Opera tolaik tika uzskatīta par kliedzoši inovatīvu, atsaucoties uz tā laika modernākajām Eiropas muzikālā teātra tendencēm. Vēlāk pārrakstīta, tā piedzīvoja atkārtotu pirmizrādi Brešas Lielajā teātrī, gūstot milzu panākumus, kuri to pavadīja uz visiem laikiem, visā pasaulē.

Par operas rašanos stāsta muzikoloģe un laikraksta «Diena» kultūras nodaļas žurnāliste Inese Lūsiņa: ««Madama Butterfly», kas pirmizrādi piedzīvoja Milānas opernamā «La Scala», ir sestā opera Džakomo Pučīni radošajā mantojumā. Tā tapa pēc ilgiem sižeta meklējumiem pēc tam, kad publikas sajūsmu jau bija izpelnījušās komponista lieliskās verisma drāmas «Manona Lesko», «Bohēma» un «Toska». Mērķtiecīgās literatūras studijas veda visdažādākajos virzienos no vēsturiskas drāmas līdz komiskas operas iecerei, tomēr nedeva rezultātus. Tad talkā nāca nejaušība – savā kārtējā darba ceļojumā 1900.gadā komponistu saviļņoja Londonā redzētā dramatiskā teātra izrāde, amerikāņu dramaturga Dāvida Belasko luga «Geiša». Tā bija tapusi pēc Džona Lutera Longa īsstāsta un vēstīja par jaunas japāņu sievietes traģisko likteni. Neuzticēdamies pirmajam emocionālajam saviļņojumam, komponists šo izrādi noskatījās vēlreiz un tad izlēma, ka šis būs viņa jaunās operas stāsts. Tomēr operas veidošana izvērtās par nopietnu pārbaudījumu cienījamajam komponistam, jo to pārtrauca smaga autoavārija, kas piespieda Pučīni astoņus mēnešus pavadīt gultā, vēlāk darbu pabeidzot, vēl staigājot ar kruķiem.»