Devītā simfonija ir viens no pēdējiem nozīmīgiem Ludviga van Bēthovena (1770–1827) opusiem. Pēc Devītās simfonijas Bēthovens komponē vairs tikai sešus pēdējos stīgu kvartetus (starp kuriem ir īsti šedevri), kādas klavierminiatūras un dažus kanonus.

Devītajā simfonijā vēstījums likts ne tikai nošu zīmēs, bet arī tekstā. Bēthovens ņēmis vairākus pantus no 1785. gadā sarakstītās Frīdriha Šillera «Odas priekam» (An Freude), kas tapusi pēc Drēzdenes brīvmūrnieku ložas Zu den drei Schwertern («Pie trim zobeniem») dalībnieka Kristiāna Gotfrīda Kernera ierosinājuma, lai kuplinātu kādu ložas svinīgo mielastu. Odas teksts ir vietumis svinīgs kā himna un vietumis draisks kā tosts. Bēthovena izvēlētajos pantos uzsvērta globāla cilvēces brālība – apskaujas miljoni cilvēku, debesu tēvs aiz zvaigznēm ir nomodā par mums, prieks spēj sasiet visu, kas atrisis, utt.

Zināms, ka mūža otrajā pusē Bēthovens bijis gandrīz pilnīgi nedzirdīgs. 1824. gada 7. maijā viņš diriģējis simfonijas pirmatskaņojumu, faktiski neorientēdamies mūzikas plūdumā. Labi dzirdams, ka līdzās priekam un gavilēm mūzikā ir galēji sakāpināts patoss jau gandrīz uz neiespējamības robežas.

Bēthovena simfoniju ievērojamais interprets Pāvo Jervi saka: «Tas ir idejas manekens. Ir daudz tādu momentu, kas man liek domāt, ka mums jāatsakās no šīs simfonijas daļas atskaņojuma vāgneriskā patosa atslēgā. Manuprāt, Bēthovenam tā īstenībā ir cīņa, izmisīga vēlme, labi apzinoties – ko gan es te mēģinu apmuļķot, pasaule nav tāda. Es gribētu, lai būtu, bet nav.»

Simfonijas atskaņojumā Rīgā un Rēzeknē piedalīsies LNSO pastāvīgais sadarbības partneris koris «Latvija» un izcils solistu kvartets: Elīna Šimkus un Andris Ludvigs no Latvijas, Ieva Prudņikovaite no Lietuvas un Prīts Volmers no Igaunijas. Diriģēs Andris Poga, kurš 30. novembrī piedzīvoja debiju Berlīnes filharmonijā, pirmoreiz diriģējot Berlīnes Vācu simfonisko orķestri.

Savukārt no latviešu mūzikas šajā koncertā skanēs LNSO kādreizējā galvenā diriģenta (1928–1944) Jāņa Mediņa (1890–1966) brīnišķīgā miniatūra «Pie baznīcas», kuras tapšanu iedvesmojis Jāņa Poruka dzejolis «Ar māti pie baznīcas», kur citstarp teikts: «Kas tu uz debesīm raugies, | Tu, bālā baznīca, | It kā tu lūgtu par daudziem. | Lūdz arī par mani tu!»

90. dzimšanas dienu LNSO atzīmējis, laižot klajā orķestra vēsturei veltītu izdevumu «LNSO – 90. Personības. Fakti. Sarunas», ieskaņojot divus jaunus CD – Odradek Records izdoto Rahmaņinova mūzikas tvartu un nacionālā skaņu ierakstu nama «Skani» CD «Dzimuši 1906» ar Jāņa Ivanova 20. simfoniju un Volfganga Dārziņa Otro klavierkoncertu (solists Reinis Zariņš) –, kā arī atskaņojot piecas vērienīgas koncertprogrammas Marisa Jansona, Andra Pogas, Vasilija Sinaiska un Olari Eltsa vadībā. Divi jubilejas koncerti sarīkoti ārpus Rīgas – Cēsīs un Rēzeknē. 9. decembra koncerts ir izpārdots, tāpēc aicinām interesentus izmantot iespēju klausīties Bēthovena šedevru 8. decembrī Latgales vēstniecības GORS izcili skanīgajā zālē.

Noslēdzot jubilejas koncertciklu, LNSO uzsāk jaunu koncertsēriju «Klasikas virsotnes», kur ar devīzi «Mūzika visiem» iekļauti skaisti un populāri simfoniskās mūzikas šedevri: Čaikovska Pirmais klavierkoncerts un Sestā simfonija, Prokofjeva «Romeo un Džuljeta» un Mālera Pirmā simfonija. Cikla pirmais koncerts notiks 16. decembrī Lielajā ģildē – japāņu maestro Juniči Hirokami vadībā LNSO spēlēs Bēthovena Ceturto simfoniju un Šūberta leģendāro «Nepabeigto simfoniju».

_{Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR. Biļetes uz LNSO koncertiem var iegādāties «Biļešu paradīzes» tirdzniecības vietās.}