Aicina veicināt oriģinālsatura apjoma palielināšanu

«Mēs uzskatām, ka Latvijā veidots oriģinālsaturs ir stratēģiski svarīgs un ir stūrakmens nacionālās informācijas telpas drošībai, kura pēdējo gadu laikā aizvien lielākā mērā ir apdraudēta,» teikts LRA vēstulē, kura nosūtīta ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK), Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrības lietu komisijai.

LRA aicina amatpersonas atbalstīt Mediju politikas pamatnostādnēs iestrādātās reformas, kas veicinātu oriģinālsatura apjoma palielināšanu Latvijas mediju telpā. Lai to panāktu, nepieciešams precīzi definēt mediju atbalsta fonda mērķus un uzdevumus kā jaunam instrumentam mediju politikas pilnveidošanā, piešķirot fondā paredzētos līdzekļus Latvijā reģistrētiem medijiem informatīvi analītisku raidījumu veidošanai, kas būtu adresēti visu vecuma grupu skatītājiem un klausītājiem.

Tāpat iespējami ātrāk ir jāsāk sabiedrisko mediju uzraudzības reforma un pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus, tādējādi dodot iespēju elektroniskajiem komercmedijiem iegūt finansējumu oriģinālsatura veidošanai.

Kļūst grūti noturēt latviešu skatītāju

Ir nepieciešams arī pārskatīt sabiedriskā pasūtījuma veikšanas kārtību, precīzi definējot sabiedrisko pasūtījumu gan sabiedriskajos, gan komerciālajos medijos, paredzot arī vienotus atskaitīšanās principus sabiedrībai, sasaistīt piešķirto finansējumu ar saražotajiem raidījumiem, nodrošinot caurskatāmu līdzekļu izlietojumu un labāku finanšu efektivitāti, kā arī lūgt likumdevēju izstrādāt mehānismu, kas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71.panta pirmajā daļā uzskaitītos sabiedrisko pasūtījumu raksturojošus 24 uzdevumus ļautu pārvērst ikgadējās maināmās prioritātēs.

LRA norāda uz vairākām stabilām tendencēm, kas veido kompleksu apdraudējumu nacionālajai informatīvajai telpai. Piemēram,

krieviski raidošajiem televīzijas kanāliem pieaug latviešu skatītāju īpatsvars - 2012. gadā tie bija 26%, bet šogad - 33%.

Latvijā sagatavoto raidījumu jeb oriģinālsatura apjoms ir pārāk mazs ne vien nolūkā piesaistīt un noturēt Latvijas krievvalodīgo skatītāju, bet arī piesaistīt un noturēt latviešu skatītāju.

Komercmedijiem - gan televīzijai, gan radio - nav iespēju gatavot oriģinālsaturu lielākā apjomā, jo reklāmas tirgus piekto gadu neaug, turklāt sabiedriskie mediji, saņemot valsts budžeta finansējumu un vienlaikus piedaloties reklāmas tirgū, turpina to kropļot. Latvijas Televīzijas (LTV) skatītāja vidējais vecums stabili ar katru gadu palielinās - šobrīd 82% no visiem LTV skatītājiem ir vecāki par 50 gadiem. Turklāt 2016.gadā skatītāju vidējā auditorija salīdzinājuma ar 2015.gadu ir kritusies par 12%, savukārt auditorija vecumā no 40 līdz 49 gadiem 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu sarukusi par 25%.

55% Latvijas cittautiešu nelieto sabiedriskos medijus

Vairāk nekā puse jeb 55% Latvijas cittautiešu sabiedriskos medijus nelieto vispār, tos nelieto arī 42% rīdzinieku, kā arī apmēram 40% no 18 līdz 35 gadus veco skatītāju auditorijas. Visticamāk, nepārdomāta un nekvalitatīvi izveidota sabiedriskā pasūtījuma rezultātā 2015. un 2016.gadā no LTV1 ētera desmit populārākajiem raidījumiem tikai četri ir pašas LTV1 gatavoti, turklāt to skatīšanās reitingi samazinās, savukārt LTV7 populārāko raidījumu desmitniekā nav neviena pašas LTV7 ražota raidījuma. Piemēram, kanāla TV3 desmitniekā ir seši un LNT - septiņi šo kanālu veidoti raidījumi, norāda LRA.

Samazinās arī finanšu efektivitāte sabiedriskajos medijos, atzīmē LRA. Proti, LTV par gandrīz tāda paša kvantitatīvā apjoma skatītāju piesaisti, kā liecina pēdējo triju gadu publiskotie gada pārskati, maksā vairāk, turklāt pieļaujot jaunāku skatītāju auditorijas izzušanu. Vēl viens piemērs - budžeta dotācija tika pieprasīta jauniešu auditorijas piesaistei «Latvijas Radio 5 - pieci.lv», bet realitātē tika piesaistīta pieaugušo auditorija, ar kuru sen sekmīgi strādā vairāki komercradio.

Kā skaidro LRA, konkrētu ārvalstu kanālu retranslācijas aizliegums nav būtiski samazinājis informatīvās telpas apdraudējumu. Turklāt šādi aizliegumi, kas ir attaisnojami konkrētos gadījumos, nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt rūpes par oriģinālsatura apjoma palielināšanu.

Latvijas komerciālie radio un televīzijas uzskata sevi par svarīgu Latvijas informatīvās un kultūrvides sastāvdaļu, kas palīdz nodrošināt plurālismu Latvijas mediju telpā, veidojot populārākos informatīvos un diskusiju raidījumus, gadā saražojot ievērojamu oriģinālsatura raidījumu apjomu, uzrunājot visu vecuma grupu skatītājus un klausītājus, norāda LRA.

_{Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 19. oktobra sēdē uzdeva Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei divu nedēļu laikā izstrādāt priekšlikumus sabiedriskā radio un televīzijas apraides uzlabošanai Austrumlatvijā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) sēdē komisijas vārdā uzdeva NEPLP pēc divām nedēļām nāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par tālākajiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apraides uzlabošanas virzieniem Austrumlatvijā, ņemot vērā arī nacionālo mediju satura pieejamību.}